Minhenes migrācijas konsultatīvās padomes vēlēšanas atlikta uz 2026. gada novembri!

Minhenes migrācijas konsultatīvās padomes vēlēšanas atlikta uz 2026. gada novembri!

München, Deutschland - Minhenē migrācijas konsultatīvās padomes izvēles maiņa rada daudz uztraukuma. Pašvaldību vēlēšanu vietā 2026. gada 8. martā, kā plānots, Migrācijas konsultatīvās padomes vēlēšanas tagad tiks pārcelta uz 2026. gada 22. novembri. Šis lēmums, ko pilsētas dome ir pieņēmusi, ir ne tikai loģistikas izaicinājums, bet arī politisks pagrieziena punkts. Pati migrācijas konsultatīvā padome, kas 2023. gadā sasniedza tikai niecīgu 3,1 %aktivitāti, ir sašutusi par lēmumu. Klara Schinnerl un citi locekļi kritizē, ka migrantu balss varētu zaudēt nozīmi, savukārt Andrejs Jagoubovs brīdina, ka konsultatīvā padome varētu zaudēt savu demokrātisko leģitimitāti. Galu galā migrācijas fons ietekmē gandrīz pusi Minhenes iedzīvotāju.

Lēmums par atcelšanu rada finansiālus iemeslus. Pilsētas administrācija un pilsētas dome novērtē izmaksas par vienlaicīgu vēlēšanu ieviešanu līdz aptuveni 911 000 eiro, savukārt maiņa var ietaupīt aptuveni 570 000 eiro. SPD pilsētas padomes loceklis Micky Wenngatz paziņo, ka atsevišķas vēlēšanas ir vajadzīgas juridisku iemeslu dēļ un ka papildu izmaksas nebūs nenozīmīgas. Neskatoties uz to, joprojām ir jautājums, kā politiskā līdzdalībā attīstīsies pieaugošā migrantu nevienlīdzība.

politiska līdzdalība un to nozīme

Politiskā līdzdalība Vācijā ir būtiska migrantu integrācijas sastāvdaļa. Apmēram 10 % no 82,2 miljoniem cilvēku Vācijā nav Vācijas pilsonības, un telpā ir tendence uz izslēgšanu. Lai arī migrantiem no ES valstīm ir iespēja piedalīties vietējās vēlēšanās, trešo valstu valstīm trūkst piekļuves politiskajai sistēmai. Viņi lielākoties tiek izslēgti no vietējām, štatu un federālajām vēlēšanām. Šī nevienlīdzība tiek uztverta kā "demokrātisks deficīts" un rada intensīvas debates par politisko līdzdalību.

Kāpēc tas ir tik svarīgi Minhenei? Bavārijas galvaspilsētā dzīvo apmēram 200 000 cilvēku, kurus ietekmē Migrācijas konsultatīvās padomes vēlēšanu maiņa. Šajā kontekstā integrācijas konsultatīvo padomju loma iegūst atbilstību. Šīm struktūrām ir savas lēmumu pieņemšanas prasmes, salīdzinot ar ārzemniekiem, kuriem bieži ir tikai padomdevējas un ir vairāk iesaistītas politiskos procesos. Bet arī šeit tādi izaicinājumi kā valodas barjeras vai politiskās pieredzes trūkums bieži ir dienas kārtība.

perspektīva

Diskusija par migrantu politiskajām tiesībām ir progresējusi arī citās Eiropas valstīs. Pionieri ietver Zviedriju un Dāniju, kur vietējā līmenī var izvēlēties trešo valsti. Vācija ir viena no nedaudzajām valstīm, kuras vēl nav uzdrošinājušās spert šo soli. Ņemot vērā pašreizējās attīstības attīstību Vācijā, rodas jautājums par to, vai un kad notiks pārdomāšana.

Tēma notiek, un Marija neveic saīsinājumus. Kā pilsēta ar lielu migrantu īpatsvaru, Minhenei ir jāpārliecinās, ka visu pilsoņu balsis ir dzirdamas vairāk nekā jebkad agrāk. Migrācijas konsultatīvajai padomei šeit varētu būt galvenā loma, taču tam ir nepieciešams arī atbilstošs politiskais ietvars.