Migrācijas konsultatīvās padomes vēlēšanas Minhenē pārceltas uz 2026. gada novembri!

Migrācijas konsultatīvās padomes vēlēšanas Minhenē pārceltas uz 2026. gada novembri!

Minhenē lielu ažiotāžu rada Migrācijas konsultatīvās padomes vēlēšanu atlikšana. 2026. gada 8. martā paredzēto pašvaldību vēlēšanu vietā tagad Migrācijas konsultatīvās padomes vēlēšanas tiks pārceltas uz 2026. gada 22. novembri. Šis domes lēmums ir ne tikai loģistikas izaicinājums, bet arī politisks pavērsiens. Pati Migrācijas konsultatīvā padome, kas 2023. gadā sasniedza tikai niecīgu vēlētāju aktivitāti 3,1% apmērā, ir sašutusi par šo lēmumu. Klāra Šinerla un citi deputāti kritizē, ka tādējādi migrantu balss var kļūt mazāk svarīga, savukārt Andrejs Jagubovs brīdina, ka padomdevēja padome var zaudēt savu demokrātisko leģitimitāti. Galu galā gandrīz pusei Minhenes iedzīvotāju ir migrācijas izcelsme.

Lēmumam par atdalīšanu ir finansiāli iemesli. Pilsētas vadība un dome vēlēšanu vienlaikus rīkošanas izmaksas lēš ap 911 000 eiro, savukārt atlikšana varētu ietaupīt ap 570 000 eiro. SPD pilsētas padomnieks Mikijs Vengacs apgalvo, ka atsevišķas vēlēšanas ir nepieciešamas juridisku iemeslu dēļ un ka papildu izmaksas būtu ievērojamas. Tomēr paliek jautājums, kā attīstīsies pieaugošā migrantu nevienlīdzība politiskajā līdzdalībā.

Politiskā līdzdalība un tās nozīme

Politiskā līdzdalība ir būtiska migrantu integrācijas sastāvdaļa Vācijā. Aptuveni 10% no 82,2 miljoniem Vācijas iedzīvotāju nav Vācijas pilsonības, un ir vērojama atstumtības tendence. Lai gan migrantiem no ES valstīm ir iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, trešo valstu pilsoņiem trūkst piekļuves politiskajai sistēmai. Viņi lielā mērā ir izslēgti no vietējām, štatu un federālajām vēlēšanām. Šī nevienlīdzība tiek uztverta kā “demokrātijas deficīts”, un tas izraisa intensīvas diskusijas par politisko līdzdalību.

Kāpēc tas ir tik svarīgi Minhenei? Bavārijas galvaspilsētā dzīvo aptuveni 200 000 cilvēku, un viņus ietekmē Migrācijas konsultatīvās padomes vēlēšanu atlikšana. Šajā kontekstā arvien svarīgāka kļūst integrācijas konsultatīvo padomju loma. Salīdzinājumā ar ārzemnieku konsultatīvajām padomēm, kurām bieži vien ir tikai padomdevēja funkcija, šīm komitejām ir savas lēmumu pieņemšanas tiesības un tās ir ciešāk iesaistītas politiskajos procesos. Taču arī šeit bieži aktuāli ir tādi izaicinājumi kā valodas barjeras vai politiskās pieredzes trūkums.

perspektīvas

Diskusija par migrantu politiskajām tiesībām virzījusies uz priekšu arī citās Eiropas valstīs. Starp pionieriem ir Zviedrija un Dānija, kur trešo valstu pilsoņiem ir atļauts balsot vietējā līmenī. Vācija ir viena no retajām valstīm, kas vēl nav spērusi šo soli. Ņemot vērā šī brīža notikumus šajā valstī, rodas jautājums, vai un kad arī šeit notiks pārdomāšana.

Tātad problēma joprojām pastāv, un Marija neizmanto īsceļus. Kā pilsētai ar lielu migrantu īpatsvaru Minhenei ir vairāk nekā jebkad agrāk jānodrošina visu iedzīvotāju balsis. Migrācijas konsultatīvajai padomei šeit varētu būt galvenā loma, taču tam ir vajadzīgs arī atbilstošs politiskais regulējums.