Kores grupas sacelšanās Minhenē: sacelšanās iekļaušanai un sevis noteikšanai!

Kores grupas sacelšanās Minhenē: sacelšanās iekļaušanai un sevis noteikšanai!

Marienplatz, 80331 München, Deutschland - Sestdienas pēcpusdienā Marienplatz Minhenē pārvērtās par pašnodarbinātības un pretestības posmu. "Corder grupas nemieri" - saskaņā ar šī notikuma devīzi, kas pulcēja dažus simtus cilvēku un kuru organizēja apņēmīga grupa, kas priekšplānā rada cilvēku ar invaliditāti tiesības. Organizatore Patrīcija Kollere neko nedarīja. Ar savu elektrisko ratiņkrēslu viņa cīnījās ar skatuvi un runāja: "Mēs nevēlamies žēl, mēs vairs nevēlamies jautāt, mēs esam sacelšanās!" Viņa sauca mikrofonu un izraisīja diskomfortu par pašreizējiem sociālajiem un politiskajiem apstākļiem.

Pasākums, kas nodrošināja muzikālu izklaidi ar bungu grupu un DJ Georgiag, piedāvāja arī vietu personīgiem ziņojumiem no skartajiem. Kollers savā runā apstiprināja centrālos jautājumus: pašnoteiktu dzīvi, dalību un pieejamību. Viņas kritika bija ne tikai pret sociālajiem šķēršļiem, bet arī pret valdību un plānotajiem ieguvumu samazinājumiem cilvēkiem ar invaliditāti. Šos griezumus daudzi dalībnieki uzskatīja par soli atpakaļ vienlīdzīgā līdzdalībā.

tiesisko regulējumu nosacījumi

Galvenais notikuma brīdis bija pieprasījums pēc pilnīgas ANO konvencijas par invaliditātes tiesībām īstenošanu (ANO-BRK), kas jau tika pieņemts 2006. gadā, un tā mērķus var raksturot kā nokavētu. Šis ir svarīgs starptautisks dokuments, kas garantē aptuveni 1 miljardu cilvēku ar invaliditāti, kas garantēti visā pasaulē, ieskaitot piekļuvi izglītībai un bez barjerām sabiedrībai. Vācija parakstīja konvenciju 2007. gada 30. martā, un tā stājās spēkā 2009. gada 26. martā. Tika uzsākta skaidra paradigmas pārmaiņa ar invalīdiem, kas nav saistīta ar nepietiekamu medikamentu izpratni uz cilvēktiesību pieeju, kuras mērķis ir īpaši realizēt cilvēktiesības cilvēkiem ar invaliditāti.

Federālā valdība arī uzsāka nacionālo rīcības plānu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas izglītībā un darbā un nodrošinātu pašnodarbinātu līdzdalību. Lai regulāri pārbaudītu līguma atbilstību, tika izveidota asociētā cilvēku ar invaliditāti tiesību komiteja. Tomēr, kā jau parādīti nesenie notikumi, joprojām ir daudz uzlabojumu uzlabošanai, tāpēc ir saprotami tikai Patrīcijas Kollera un Katrīna Langensiepenas prasības, pašreizējā Eiropas Parlamenta locekle par zaļumiem.

Apelācija par vienādām iespējām

Tās pamatā ir cilvēku ar invaliditātes atzīšanu par cilvēktiesību pārvadātājiem. Valstij ir pienākums ievērot, nodrošināt un aizsargāt šīs tiesības. Galvenais jautājums joprojām ir: vai kā sabiedrība, vai mēs esam gatavi veikt nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu patiešām iekļaujošu sabiedrību? Mums priekšā joprojām ir daudz darba. ANO-BRK un tā ieviešanai ir jākļūst ne tikai par likumīgu, bet arī par lietu.

Lai kur tas faktiski iet, tas vēl ir jāredz. Bet viena lieta ir pārliecināta: cilvēku ar invaliditāti balsis vairs nevarēs ignorēt.

Lai iegūtu papildinformāciju par ANO-BRK un tā ietekmi uz invaliditātes politiku Vācijā, skatiet ziņojumus par süddetsche ze ze uz ze. "https://www.bmas.de/de/sociales/teilhabeund-inchion/politik-fuer-menschen-mit-beimmerungen/behindertrechtsrechtsrechts- der-verlten-nationsen/behindertenrechtsRechtsRechtsRechts-der-vereintennation.htechtsRechtsRechtsRechts-ver-vereintennations.hththtsRechtsRechts-Der-vereintennation.html" Cilvēktiesību institūts .