Grupu nemieri Minhenē: sacelšanās par iekļaušanu un pašnoteikšanos!

Grupu nemieri Minhenē: sacelšanās par iekļaušanu un pašnoteikšanos!

Sestdienas pēcpusdienā Marienplatz Minhenē pārvērtās par pašnoteikšanās un pretošanās posmu. “Fringe group riot” – ar šādu moto bija šis pasākums, kas pulcēja vairākus simtus cilvēku un kuru organizēja mērķtiecīga grupa, kas aktualizē cilvēku ar invaliditāti tiesības. Patrīcija Kollere, organizatore, neko nedarīja uz pusēm. Viņa ar savu elektrisko ratiņkrēslu cīnījās līdz skatuvei un ierunājās: "Mēs negribam žēl, mēs vairs negribam jautāt, mēs esam dumpīgi!" viņa kliedza mikrofonā, paužot savu diskomfortu par pašreizējiem sociālajiem un politiskajiem apstākļiem.

Pasākumā, kurā tika nodrošināta muzikāla izklaide ar bungu grupu un dīdžeju GeorgiaG, tika piedāvāta vieta arī cietušo personīgām ziņojumiem. Savā runā Kollere atkārtoja galvenās tēmas: pašnoteikta dzīve, līdzdalība un pieejamība. Viņu kritika bija vērsta ne tikai pret sociālajām barjerām, bet arī pret valdību un plānotajiem pakalpojumu samazinājumiem cilvēkiem ar invaliditāti. Daudzi dalībnieki šos samazinājumus uzskatīja par soli atpakaļ līdzvērtīgā līdzdalībā.

Tiesiskais regulējums

Nozīmīgs pasākuma moments bija aicinājums pilnībā īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UN CRPD), kas tika pieņemta 2006. gadā un kuras mērķus varētu raksturot kā nokavētus. Šis ir nozīmīgs starptautisks dokuments, kas garantē garantētas tiesības aptuveni 1 miljardam cilvēku ar invaliditāti visā pasaulē, tostarp piekļuvi izglītībai un sabiedrībai bez šķēršļiem. Vācija konvenciju parakstīja 2007. gada 30. martā, un tā šajā valstī stājās spēkā 2009. gada 26. martā. Tas aizsāka skaidru paradigmas maiņu invaliditātes politikā — no nepilnīgas medicīniskās izpratnes uz cilvēktiesību pieeju, kuras mērķis ir īpaši īstenot cilvēktiesības cilvēkiem ar invaliditāti.

Federālā valdība ir arī uzsākusi nacionālo rīcības plānu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas izglītībā un darbā un nodrošinātu pašnoteiktu līdzdalību. Asociētā personu ar invaliditāti tiesību komiteja tika izveidota, lai regulāri pārbaudītu atbilstību līgumam. Taču, kā jau liecina nesenie notikumi, ieviešanā vēl ir daudz uzlabojumu, tāpēc pašreizējo Eiropas Parlamenta Zaļo deputātu Patrīcijas Kolleres un Katrīnas Langensīpenas prasības ir pārāk saprotamas.

Aicinājums par vienlīdzīgām iespējām

Būtībā runa ir par to, ka cilvēki ar invaliditāti tiek atzīti par cilvēktiesību nesējiem. Valstij ir pienākums šīs tiesības ievērot, garantēt un aizsargāt. Galvenais jautājums paliek: vai mēs kā sabiedrība esam gatavi spert nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu patiesi iekļaujošu sabiedrību? Mums vēl priekšā daudz darba. ANO CRPD un tās īstenošanai jākļūst par pašsaprotamu lietu ne tikai tiesību aktos, bet arī sabiedrībā kopumā.

Kur tas patiesībā nonāks, vēl ir redzams. Taču viens ir skaidrs: cilvēku ar invaliditāti balsis vairs netiks ignorētas.

Papildinformāciju par ANO CRPD un tās ietekmi uz invaliditātes politiku Vācijā skatiet ziņojumos no Dienvidvācijas laikraksts, BMAS un Cilvēktiesību institūts.