CSU svin 80 gadus: strīdīgais krucifiksa jautājums dalās viedokļos!

CSU svin 80 gadus: strīdīgais krucifiksa jautājums dalās viedokļos!

CSU sestdien Minhenē atzīmē savu 80. gadadienu ar ekumēnisku dievkalpojumu, kurā tiek godinātas partijas dziļi iesakņojušās kristīgās tradīcijas. Bijušais CSU ģenerālsekretārs Markuss Blūme CSU raksturo kā unikālu politisko kopienu, kas apvieno tradicionālo Bavārijas varu ar mūsdienu vērtībām. Taču svētku laikā vērojama arī šķelšanās partijā un spriedze ar katoļu baznīcu, kas kļūst arvien pamanāmāka.

Uz jubilejas fona CSU saskaras ar izaicinājumiem, ko raksturo politiskā konkurence un iekšējās diskusijas par tās kristīgajām vērtībām. CSU absolūtais vairākums Bavārijā šķiet vēl tālu, īpaši pēc balsu zaudēšanas pēdējās štata vēlēšanās. Galvenais strīdus punkts ir krucifikss un tā loma skolās, ko vēl vairāk pastiprina nesenais Bavārijas Administratīvās tiesas (BayVGH) spriedums.

Krucifiksa lēmums izraisa ažiotāžu

Krucifikss Bavārijas vidusskolas ieejas zonā tika uzskatīts par negatīvas reliģijas brīvības pārkāpumu. Divi skolēni iebilda pret krucifiksu, kā rezultātā skola to nenoņēma. BayVGH tagad ir nolēmusi, ka krucifikss ir jānoņem. CSU Saeimas frakcijas vadītājs Klauss Holetšeks pauž nožēlu par spriedumu un atkārtoti uzsver, ka krustam jāpaliek redzamam, pat ja administratīvā tiesa to tā neuztvēra. Tomēr Bavārijas tiesību aktos joprojām nav apstrīdams, ka krustiem jābūt izvietotiem katrā klasē sākumskolā, vidusskolā un speciālajā skolā; šis regulējums neattiecas uz vidusskolām.

Nesenā paziņojumā par situāciju Holetšeks skaidro, ka, lai gan tiesas lēmumi ir jāievēro, viņš joprojām ir pārliecināts, ka krusts ir Bavārijas daļa. Arī neveiklā politiskā reakcija uz spriedumu liecina, cik jūtīgs ir šis jautājums. Brīvie vēlētāji to raksturoja kā “smagu triecienu” kristietībai Bavārijā un aicināja uz diskusiju par reliģiskajiem simboliem skolās.

Vēsturiskās saknes un nākotnes izaicinājumi

CSU gadu desmitiem ir uzturējusi ciešas attiecības ar katoļu baznīcu, kas kalpoja par atbalsta avotu daudziem politiskajiem talantiem. Īpaši jāpiemin tādi politiķi kā Aloizs Gliks Bavārijas Tautas partijā. Taču laiki mainās: CSU tagad saskaras ar izaicinājumu atrast jaunu stratēģiju pret arvien pieaugošo konkurenci no jaunas labējo partiju grupas.

Agrāk CSU arī politisku iemeslu dēļ ir stingri atbalstījusi kristīgās vērtības. Pēc krucifiksa sprieduma 1995. gadā baznīcas pārstāvji kopā ar CSU štata valdību demonstrēja krustu klasē. Taču nesenie rīkojumi, piemēram, Markuss Sēders, kurš aicināja visas valsts iestādes piekārt krustus, izraisīja spriedzi, un tos kritizēja Minhenes kardināls Reinhards Markss. Viņš brīdināja neveidot "šķelšanos, nemierus, opozīciju".

Katoļu baznīca šodien sevi uzskata par demokrātijas un apgaismības aizstāvi, bet kā šīs attiecības ar CSU attīstīsies tālāk? Ir skaidrs, ka Bavārijas Tautas partijai un Baznīcai ir jābūt pastāvīgā dialogā, lai būtu gatavas nākotnes izaicinājumiem. Kamēr CSU pieturas pie savām saknēm, paliks jautājums, kā tā var sevi apliecināt strauji mainīgajā sabiedrībā.