Debates par iesaukšanu: vai Vācijas armija ir gatava ārkārtas situācijai?

Debates par iesaukšanu: vai Vācijas armija ir gatava ārkārtas situācijai?

Vācijā arvien apgriezienus uzņem pašreizējās debates par karu Eiropā un iesaukšanu. Ņemot vērā pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi, īpaši Krievijas kara pret Ukrainu rezultātā, rodas daudzi jautājumi. Ar devīzi “Grūti, bet godīgi” dažādi eksperti un politiķi pirmdien, 2025. gada 22. septembrī, spriedīs par iespējamo atgriešanos obligātajā militārajā dienestā un Vācijas militāro gatavību. Raidījums tiks pārraidīts tiešraidē no Berlīnes un sola aizraujošu diskusiju par tēmu.

Diskusijas dalībnieku vidū ir tādi prominenti vārdi kā Norberts Rotgens no CDU, kurš ir atbildīgs par ārpolitiku un aizsardzības politiku, kā arī Jans van Akens no kreisās puses un Bundesvēra pārstāvji, piemēram, ģenerālinspektora vietniece Nikola Šilinga. Savas perspektīvas sniegs arī jaunas balsis, piemēram, tiesību zinātņu studente Annabell Gintere, kura ir rezerviste, un žurnālists Özge Inans. Šī kārta atspoguļo ne tikai militāros izaicinājumus, bet arī sociālo atbildību, kas saistīta ar iespējamo iesaukšanu.

Pašreizējā situācija un iesaukums

Debates par atgriešanos pie iesaukšanas jau sen ir novēlotas, un tās pastiprina NATO steidzamā situācija. Aizsardzības ministrs Pistoriuss nesen aicināja palielināt militāro gatavību, lai risinātu pašreizējos izaicinājumus. Bet paliek jautājums: vai pietiek ar brīvprātīgo militāro dienestu vai arī ir nepieciešams vecais obligātais militārais dienests, lai atgrieztos? Saskaņā ar ziņojumu GIDS Hamburga Ir balsis, kas uzskata, ka iesaukšanas priekšrocības ir būtiskas personāla trūkuma un apmācības rezervju aizpildīšanai.

Salīdzinājums ar starptautiskajiem modeļiem liecina, ka pastāv ļoti dažādas pieejas obligātajam militārajam dienestam. Bijušais tanku virsnieks un militārais eksperts Andreass Raps vērš uzmanību uz to, kā iesaukšana ir strukturēta Eiropā un NATO valstīs, vienlaikus pievēršoties arī iesaukšanas lomai ticamas atturēšanas nodrošināšanā. Tādās valstīs kā Zviedrija var redzēt, kā iesaukšanu var efektīvi integrēt.

Pretrunīgi viedokļi un nākotne

Spiediens uz Bundesvēru pieaug, taču pastāv bažas, ka spēki var nespēt tikt galā ar jauno darbinieku skaita pieaugumu. To pauda arī SPD politiķis Högls, kurš norādīja uz apmācību un izmitināšanas personāla trūkumu. Viņa ierosina obligātu nostrādāto gadu, ko varētu arī pabeigt Bundesvērā. Šī ideja varētu apvienot jaunus un vecus un pavērt jaunas perspektīvas, lai veicinātu vispārēju sociālo un militāro iesaistīšanos.

Jaunākā aptauja liecina, ka Vācijā karavīru skaits pēdējā laikā ir nedaudz samazinājies līdz aptuveni 181 000. Vidējais karavīru vecums ir 34 gadi. Šie skaitļi runā paši par sevi un ilustrē spiedienu rīkoties. Saskaņā ar informāciju no Deutschlandfunk Eksperti sagaida, ka topošā federālā valdība šogad šim jautājumam pievērsīsies daudz intensīvāk.

Īpaši aizraujoša būs nākamā diskusija, kurā šīs perspektīvas un priekšlikumi tiks detalizēti apskatīti. Karš Eiropā un ar to saistītie izaicinājumi sabiedrībai rada lielus jautājumus. Aicinājums uzņemties atbildību par valsts drošību ir kas vairāk nekā tikai sauklis – tā ir nepieciešamība šādos laikos. Pirmdienas pasākums varētu būt sākums revolucionāro lēmumu pieņemšanai par obligāto militāro dienestu Vācijā.