Labklājības valsts krīzē: kas notiks reformu rudenī?
2025. gada 15. septembrī eksperti Berlīnē spriedīs par labklājības valsts reformu un aktuālajiem izaicinājumiem.

Labklājības valsts krīzē: kas notiks reformu rudenī?
Pirmdien, 2025. gada 15. septembrī, plkst. 21:00 gaidāmā “hart aber fair” sērija. viss būs par labklājības valsts nākotni Vācijā. Tā solās būt dzīva diskusija, pulcējot prominentus viesus par tēmu par labklājības valsts izmaksām. Viesu vidū ir Torstens Frei (CDU), Matiass Mēršs (SPD) un Rikarda Langa (Alliance 90/The Greens), kuri dalīsies ar savu skatījumu uz šo aktuālo jautājumu. Būs arī atziņas no programmatūras kompānijas Moltomedia vadošās partneres Stellas Pazzi un “Der Paritätische” rīkotājdirektores Katjas Kipingas. Diskusijā piedalīsies arī Markuss Veiherts no Dortmundes darba centra. Cityreport ziņo par problēmām, ko federālā valdība vēlas risināt gaidāmajā “reformu rudenī”.
Pašlaik politiskajā vidē mutuļo baumu dzirnavas, jo kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja par reformām, lai līdz 2029. gadam kompensētu sagaidāmo deficītu vairāk nekā 170 miljardu eiro apmērā finanšu plānošanā. Spiediens uz koalīcijām pieaug, īpaši ņemot vērā augošo bezdarba līmeni, kas ir sasniedzis bēdīgo maksimumu 3,025 miljonu apmērā. ZDF šodien uzsver, ka pieaugošie izdevumi aizsardzības jomā un jo īpaši sabiedrības novecošanas izaicinājumi prasa papildu pasākumus.
Labklājības valsts izaicinājumi
Debašu centrālais temats būs pilsoņu naudas reforma, kas 2025. gada federālajā budžetā ir paredzēta 52 miljardu eiro apmērā. Tas atbilst 8% no budžeta un ir saistīts ar pieaugošo pilsoņu pabalstu saņēmēju skaitu, tostarp 700 000 Ukrainas bēgļu dēļ. Koalīcijas partneri vienojušies arī par stingrākām sankcijām tiem, kas atsakās strādāt, un prioritāti darbā iekārtošanai, kas diskusiju par sociālo nodrošinājumu padara vēl asāku.
Vēl viena aktuāla tēma ir pensiju fonds. 2023. gadā Vācijas pensiju apdrošināšana iztērēja gandrīz 380 miljardus eiro, no kuriem vairāk nekā trīs ceturtdaļas sedza iemaksu ienākumi. Tomēr ir skaidrs, ka šobrīd vidējā pensija 1093 eiro mēnesī nav pietiekama, lai nodrošinātu daudzu pensionāru dzīves līmeni. Miljardiem vērta pensiju pakete ir apstiprināta, taču arī šeit ļoti nepieciešama diskusija par pensiju nākotni Vācijā. WDR ziņo par iespējamo pensiju iemaksu pieaugumu no 18,6% līdz vairāk nekā 20% līdz 2029. gadam.
“Reformu rudens”?
Ja ticēt ekonomiskajai analīzei, Vācija kā vieta ir pakļauta spēcīgam pārmaiņu spiedienam. Ekonomisti brīdina par “novecojušu labāko sportistu”, kuram steidzami jāmaina pozīcija. Demogrāfiskās attīstības tendences liecina, ka līdz 2040. gadam uz katriem 100 darbspējīgā vecuma cilvēkiem būs vairāk nekā 40 cilvēki, kas vecāki par 67 gadiem. Tāpēc darba mūža pagarināšana tiek atkārtoti apspriesta, lai mazinātu spiedienu uz sociālā nodrošinājuma sistēmām.
Jāskatās, vai gaidāmās reformas labklājības valstī nesīs cerēto atvieglojumu. Viens gan ir skaidrs: diskusijas par pensiju reformu, iedzīvotāju naudu un ilgtspējīgākas sistēmas izveidi ekrānā nonāks pirmdien no pulksten 21.00. Ikviens, kas interesējas par diskusiju, var pievienoties televīzijā vai ["hart aber fair" mājaslapā] (www.hartaberfair.de).
