Minimālās algas pieaugums: Gastronomija krīzē – slogs pieaug!

Minimālās algas pieaugums: Gastronomija krīzē – slogs pieaug!

Merza valdības plāni palielināt minimālo algu ir skaidri un nesīs lielas izmaiņas. No 2026. gada 1. janvāra likumā noteiktā minimālā darba alga tiks palielināta līdz 13,90 eiro stundā, kam sekos turpmāks paaugstinājums līdz 14,60 eiro no 2027. gada 1. janvāra. Pašreizējā minimālā alga ir 12,82 eiro. Federālais darba ministrs Bērbels Bass uzskata, ka šis pasākums ir "veiksmes stāsts" un solis pareizajā taisnīguma virzienā. Bet ko tas patiesībā nozīmē ēdināšanas nozarei? Kā ziņo Merkur šis pieaugums varētu īpaši smagi ietekmēt šo nozari, kurā jau tagad ir liels darbaspēka trūkums.

Doktors Tomass Geperts, viesnīcu un restorānu asociācijas Dehoga Bavaria reģionālais vadītājs, uzsver, ka personāla ietilpīgi uzņēmumi, kas paļaujas uz tiešu kontaktu ar viesiem, nepārprotami izjutīs pieaugošo personāla izmaksu ietekmi. "Augstākas minimālās algas varētu novest pie zemas kvalifikācijas cilvēku izstumšanas no darba tirgus," brīdina Geperts un ir nobažījies par turpmāko cenu attīstību. Daudzi restorānu īpašnieki varētu būt spiesti palielināt izmaksas uz viesiem, kas var izraisīt cenu pieaugumu.

Finanšu spiediens un nozares reakcijas

Paredzamās papildu darba samaksas izmaksas darba devējiem pirmajā gadā veido aptuveni 2,2 miljardus eiro, bet otrajā gadā - 3,4 miljardus eiro. "Apmēram seši miljoni darbinieku gūs labumu no minimālās algas pieauguma," skaidro Dehoga Bayern. Tomēr nozare saskaras ar grūtu izaicinājumu, jo tā jau tagad cīnās ar demogrāfisko pārmaiņu sekām. Pārliecinošās prasības valdībai ietver pastāvīgu PVN samazināšanu pārtikai līdz septiņiem procentiem, ienākuma nodokļa samazināšanu, birokrātijas samazināšanu un elastīgāku darba laiku.

DEHOGA ir rūpīgi izpētījusi minimālās algas pieauguma ietekmi. Procentuāli pieaugot par 8,4 procentiem 2026. gadā un par 5,0 procentiem 2027. gadā, šie ir augstākie pieaugumi, par kuriem jebkad ir nolemts. Pilnas slodzes darbiniekiem tas turpmāk varētu nozīmēt vismaz 2419 eiro vai 2540 eiro bruto minimālos ienākumus. Šim palielinājumam būs tieša ietekme uz esošajiem līgumiem par zemāku atalgojumu darba un koplīgumos, kas noteikti varētu radīt nenoteiktību, pat ja daudzās federālajās zemēs jau tiek veiktas atbilstošas ​​korekcijas.

Ieskats nākotnē

Jautājums paliek atklāts: kā ēdināšanas nozare var reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem, nezaudējot kvalitāti un pakalpojumus? Nozare cer uz politisko atbalstu, lai arī turpmāk saglabātu konkurētspēju. Tas ir īpaši svarīgi, jo 44 procenti no minimālās algas pieauguma galu galā nonāk valstij. Daudziem restorāniem būs ļoti svarīgi, lai viņiem būtu laba roka un rastu radošus risinājumus, lai pārvarētu šo izaicinājumu. Gaidāmais minimālās algas pieaugums ne tikai darbiniekiem, bet arī darba devējiem uzliek milzīgus uzdevumus un liek pārkārtoties visā nozarē.