Deviņus gadus pēc OEZ uzbrukuma: Gisela Kollmann cīnās par atmiņu

Deviņus gadus pēc OEZ uzbrukuma: Gisela Kollmann cīnās par atmiņu

Atmiņa par traģisku dienu lidinās virs Olympia tirdzniecības centra (OEZ) Minhenē. Tagad ir pagājuši gandrīz deviņi gadi, kopš apšaude 2016. gada 22. jūlijā izdzēsa deviņu cilvēku dzīvības, tostarp 19 gadus veco Giljano Kolmanu. Dziļās brūces, ko atstājis šis labējais teroristu uzbrukums, joprojām ir manāmas starp tiem, kas palikuši aiz muguras. “Mūsu sirdis ir salauztas,” tā Gisela Kollmann apraksta sava mazdēla neizmērojamo zaudējumu, kurš tikai sāka savu profesionālo apmācību, lai kļūtu par ofseta printeri. “Viņš būtu sācis mācekļa gaitas 2016. gada septembrī,” piebilst vecmāmiņa, kura audzināja Giljano kopš trīs gadu vecuma. Sāpes ir dziļas, un skumjas par zaudējumu pavada satraucošās atmiņas par to liktenīgās stundas nakti, kad policija par Giljano nāvi paziņoja tikai pulksten 2:30, lai gan viņi par to zināja jau vairākas stundas iepriekš.

"Viņa slepkava rīkojās aiz nicinājuma pret cilvēci un rasismu," uzsver Gisela Kollmane un kritizē Minhenes pilsētas un politiķu atbalsta trūkumu upuru radiniekiem turpmākajos gados. Vietā, kur tika nošauts viņas mazdēls, viņa vēlas ziedus un viņa attēlu, nevis cilvēku, kas to mīda. Uzbrukuma upuru piemiņai ir piemiņas plāksne, taču sāpes paliek klāt ne tikai atmiņu veidā, bet arī veselības problēmu dēļ, kas kopš tā laika ir nomocījušas ģimeni.

Piemiņas vieta

Lai piešķirtu OEZ uzbrukuma upuriem cienīgu piemiņu, Bunzlauer Straße 9 tika izveidota "Piemiņas telpa". Minhenes pilsēta desmit gadus nodrošinās piemiņas istabu bez maksas, un tā ir paredzēta galvenokārt izpratnes veicināšanai un izglītojošam darbam par labējo ekstrēmistu vardarbību. Telpas atklāšanā Rūdolfs Kolmans, Giljano tēvs, šķiet emocionāli aizskarts. "Šī telpa mums daudz nozīmē," viņš skaidro. Sibela Leila, cita upura māte, uzsver šīs vietas nozīmi sabiedrībai.

Telpu veidojuši paši radinieki un atbalstītāji, un tā tiek izmantota kā mācību telpa skolas klasēm, lai izglītotu par rasismu. Neskatoties uz šīm pozitīvajām norisēm, joprojām ir liels deficīts: daudzi OEZ upuru radinieki vēl nav saņēmuši psiholoģisko atbalstu. Zaļās partijas pilsētas domniece Mona Fuksa atvainojas par to, ka pilsēta nespēja atbalstīt bojā gājušos. Uzbrukuma devītās gadadienas svinībās viņa un pārējo upuru piemiņai tiks atskaņota Giljano Kolmana dziesma.

Problēma visai sabiedrībai

Problēmas, kas rodas no šī un līdzīgiem uzbrukumiem, bieži ir diezgan sarežģītas. Labējais ekstrēmisms, tostarp brutāli uzbrukumi, tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem draudiem drošībai Vācijā. Saskaņā ar Federālā Konstitūcijas aizsardzības biroja datiem Vācijā ir aptuveni 32 000 cilvēku ar labējiem ekstrēmistiskajiem uzskatiem, no kuriem 13 000 ir klasificēti kā vardarbīgi. Labējo ekstrēmistu noziegumu pieaugums ir satraucošs: 2020. gadā tika reģistrēti vairāk nekā 23 600 labējo ekstrēmistu noziegumi, tostarp vairāk nekā 1000 vardarbīgu darbību.

Gisela Kollmann uzsver, ka atbildība ir arī sabiedrībai, lai novērstu turpmāku labējo teroru. "Solidaritātei un atbalstam upuru tuviniekiem ir liela nozīme," viņa saka, pievēršoties galvenajam jautājumam. Guiliano Kollmann lieta un turpmākie notikumi liecina, ka ir steidzami jārisina labējā spārna vardarbības cēloņi un sekas, lai novērstu šādas traģēdijas nākotnē.

Ceļš uz dziedināšanu un piemiņu nebūs viegls, taču tuvinieku balss ir nepārprotama un ir jāsadzird, lai līdzīgi noziegumi neatkārtotos.

Merkurs ziņo, ka...
Dienvidvācieši informēja, ka…
BPB apraksta, ka...