Dronu haoss Minhenes lidostā: cietuši 6500 pasažieri!
2025. gada 4. oktobrī Minhenes lidostā bija ievērojami atcelti lidojumi un traucējumi bezpilota lidaparātu novērojumu dēļ.

Dronu haoss Minhenes lidostā: cietuši 6500 pasažieri!
Sestdienas rītā, 2025. gada 4. oktobrī, Minhenes lidosta (MUC) nolēma atsākt lidojumus pēc nesenajiem traucējumiem, ko izraisīja iespējamie bezpilota lidaparātu novērojumi. Piektdienas vakarā bija jāpārtrauc daudzi lidojumi pēc tam, kad tika ziņots par bezpilota lidaparātu novērojumiem ziemeļu un dienvidu skrejceļa zonā. Neraugoties uz intensīvo izmeklēšanu, tostarp policijas un lidostas ugunsdzēsēju brigādes, vainīgās personas palika nenoskaidrotas un bezpilota lidaparātus nevarēja atrast. Tas noveda pie piesardzības ierobežojuma lidojumu operācijām no pulksten 21:30, kas arī radīja dažas problēmas nākamajā rītā. ORF ziņo, ka lidojuma atcelšana ietekmēja kopumā 6500 pasažierus un bija jāatceļ vismaz 46 reisi un jāmaina ienākošie reisi.
Situācija lidostā bija saspringta. Daudziem no cietušajiem pasažieriem nācās pārnakšņot tur, un viņi saņēma atbalstu gultiņu, segu, dzērienu un uzkodu veidā, ko nodrošināja policija un lidostas ugunsdzēsēji. Lidojumu darbība pakāpeniski atsākās sestdienas rītā, taču joprojām nav skaidrs, cik daudz lidojumu galu galā varēja pacelties, kā plānots, jo bezpilota lidaparātu novērojumi turpināja atstāt jautājuma zīmes. Ietekmētie pasažieri tiek lūgti pirms ceļojuma pārbaudīt savu lidojumu statusu, jo joprojām ir gaidāmi traucējumi.
Dronu novērojumi – draudi aviācijai
Incidentus Minhenes lidostā nevajadzētu skatīt izolēti. Saskaņā ar Tagesschau datiem, bezpilota lidaparāti tika novēroti arī citās vietās, piemēram, Šlēsvigā-Holšteinā, kas, iespējams, ir lidojuši pāri kritiskajai infrastruktūrai. Situācija ir arī satraucoša, ņemot vērā pašreizējos notikumus Eiropā. Tādi eksperti kā Manuels Atugs brīdina, ka Vācija ir slikti sagatavota šādiem bezpilota lidaparātu draudiem un aicina veikt vairāk pretpasākumu. Dronu aizsardzības sarežģītība apgrūtina efektīvas reakcijas. Atbildība gulstas starp štatu un federālo policiju, un tehniskie risinājumi, piemēram, dronu pārtveršana vai notriekšana, var radīt arī riskus regulārai gaisa satiksmei.
Gaisa satiksmi arvien vairāk apdraud nesankcionēti bezpilota lidaparātu lidojumi. Vadošie politiķi, tostarp Savienības parlamenta grupu vadītājs Jenss Spahns, aicina nekavējoties izveidot strukturētu bezpilota lidaparātu aizsardzību, lai nodrošinātu drošību aviācijā. ZDF uzsver tehnoloģiskās ekosistēmas nozīmi, lai varētu ātri reaģēt uz dronu draudiem. Šajā gaismā īpaši aktuāla ir diskusija par jaunu bezpilota lidaparātu aizsardzības centru, ko ierosinājis iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts.
Pastāvīgie ziņojumi par bezpilota lidaparātiem, tostarp par militāriem objektiem, rada jautājumus, jo īpaši par iespējamo valdības izcelsmi, kas varētu sasniegt pat Krieviju. Lai efektīvi cīnītos pret šādiem apdraudējumiem un nodrošinātu gan pasažieru, gan kritiskās infrastruktūras drošību, ir jāpastiprina juridiskais pamats un darbības stratēģijas.