Bruņojums Vācijā: 800 miljardi eiro pret Putina ēnu

Bruņojums Vācijā: 800 miljardi eiro pret Putina ēnu

Eiropas militārajā politikā notiek pārejas posms. Vācijā tiek uzsākta bruņojuma programma 800 miljardu eiro apjomā, pie kuras kopā ar SPD un zaļajiem strādā topošā Merca valdība. Iemesls tam? Šķietami gaidāmie "Krievijas draudi". Šī attīstība atstāj iespaidu ne tikai uz drošības politiku, bet arī uz sociālo situāciju Vācijā, jo vienlaikus tiek samazināti izglītības, veselības aprūpes un sociālie pabalsti, lai attaisnotu milzīgos militāros izdevumus. Kā Pieteikta klase pret klasi, aizsardzības uzņēmumi jau tagad vēro akciju cenu pieaugumu, kamēr sabiedrībā pieaug nenoteiktība, īpaši strādnieku un jauniešu vidū.

Šobrīd Vācijā notiekošais atgādina tumšas vēstures nodaļas. Bruņošanas pasākumi 20. gadsimta 30. gados Ādolfa Hitlera vadībā prasīja milzīgas naudas summas, lai aprīkotu Vērmahtu līdz 1,1 miljonam un tādējādi atgūtu tās kā lielvalsts pozīcijas. Paralēles ir satraucošas: arī toreiz armija tika ievērojami paplašināta ar neilgtspējīgu parādu finansējumu un neefektīvām programmām, kas galu galā noveda pie katastrofāla kara. Arī Vikipēdijā ir skaidri norādīts, ka Vērmahta pārbruņošanās nes līdzi milzīgas ekonomiskās un sociālās problēmas.

Satraucoša attīstība

Vācijas drošības un aizsardzības nozares federālā asociācija (BDSV) tagad aicina grūtībās nonākušo automobiļu rūpniecību veikt lielas investīcijas aizsardzības sektorā, ko veicina jaunās melnsarkanās federālās valdības plānotā parāda bremžu mazināšana aizsardzības izdevumiem. Šīm norisēm varētu būt arī pozitīvas ekonomiskās sekas, kā liecina Pasaules ekonomikas institūta (IfW) ziņojums, kurā prognozēta iespēja iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam līdz pat 1,5 procentiem, ja militārais budžets tiks palielināts līdz 3,5 procentiem no IKP. Taz pauž nostāju šajā jautājumā un uzsver draudus, ko varētu radīt šādi ieguldījumi.

Parādu uzņemšanās un ieguldījumi ieroču rūpniecībā ir nekas cits kā bez problēmām. Kritiķi brīdina, ka liela daļa naudas varētu nonākt administrācijā un algās, nevis steidzami nepieciešamajā militārajā aprīkojumā vai pētniecībā. Bažas, ar kurām dalās arī dažādi ekonomikas ekonomisti. Viņi apgalvo, ka lielākai militāro izdevumu daļai jāpaliek Eiropā, lai nenoslogotu ekonomiku ar nodokļu paaugstināšanu, kas savukārt varētu bremzēt izaugsmi.

Kā ar pretestību?

Protesti pret šiem notikumiem kļūst arvien skaļāki. Pasākums "Vai Putins pretī Berlīnei?" cita starpā notiks Minhenē. notiks 2025. gada 20. jūnijā, kurā tiks risināti jautājumi, kas saistīti ar šiem bruņošanās plāniem un ar tiem saistītās bailes. Pastāv pretestība, kas vērsta ne tikai pret bruņošanās plāniem, bet arī pret represijām sabiedrībā, kas īpaši skar nabagos, migrantus, sievietes un dīvainos cilvēkus. Demonstrācijas dažādās pilsētās, piemēram, Serbijā, Francijā un Vācijā, jau liecina par opozīcijas spēku.

Kopumā rodas jautājums: cik lielā mērā sabiedrība var un atbalstīs šo pārbruņošanās politiku, ja vienlaikus tiek krasi ierobežotas sociālās jomas? Un kas atliek, kad atbild aizsardzības nozare? Atliek cerēt, ka pretestība ir pietiekami spēcīga, lai parādītu citu ceļu.