Izmantojiet jaunināšanu Vācijā: 800 miljardi eiro pret Putina ēnu

Izmantojiet jaunināšanu Vācijā: 800 miljardi eiro pret Putina ēnu

Astallerstraße 11, 80339 München, Deutschland - Eiropas militārā politika ir mainīta. Vācijā tiek uzsākta jaunināšanas programma ar 800 miljardu eiro apjomu, kurā gaidāmā Merz valdība strādā kopā ar SPD un Zaļajiem. Iemesls tam? It kā draudošie "krievu draudi". Šī attīstība ietekmē ne tikai drošības politiku, bet arī uz sociālo situāciju Vācijā, jo tajā pašā laikā tika samazināta izglītība, veselības aprūpe un sociālie ieguvumi, lai attaisnotu masveida izdevumus militārajā apgabalā. As Klase pret klases ziņojumiem , bruņojuma korporācijas jau palielina akciju cenas, bet neskaidrība pieaug sabiedrībā: jaunieši.

Kas notiek Vācijā, atgādina tumšās vēstures nodaļas. Bruņošanās pasākumi pagājušā gadsimta 30. gados Ādolfa Hitlera vadībā izraisīja milzīgas summas, lai Wehrmacht aprīkotu 1,1 miljonu masu un tādējādi atgūt lielā mēroga pozīciju. Paralēles ir satraucošas: pat tad militārpersonas tika ievērojami paplašinātas ar nepamatotu parāda finansēšanu un neefektīvām programmām, kas galu galā noveda pie katastrofāla kara. Arī Wikipedia ilustrē, ka Wehrmacht jaunināšana atnesa masīvu ekonomisku un sociālu problēmu.

Vācijas drošības un aizsardzības nozares federālā asociācija (BDSV) tagad prasa milzīgus ieguldījumus no krīzes auto nozares uz bruņojuma sektoru, ko atbalsta plānotā parāda bremžu atslābināšana aizsardzības izdevumiem no jaunās melnās un sarkanās federālās valdības. Šīs norises var izraisīt arī pozitīvu ekonomisko ietekmi, kā liecina Pasaules ekonomikas institūta (IFW) ziņojums, kas paredz iespēju palielināties iekšzemes kopprodukta (IKP) palielināšanās par līdz 1,5 procentiem, ja militārais budžets tiek palielināts līdz 3,5 procentiem no IKP. taz ieņem nostāju un apgaismo briesmas, kas varētu dot šādus ieguldījumus.

Parāda uzņemšana un ieguldījums bruņojuma nozarē ir nekas cits kā problemātisks. Kritiķi brīdina, ka liela daļa līdzekļu varētu ieplūst administrācijā un algas, nevis steidzami vajadzīgas militāras iekārtas vai pētniecības. Bažas, kuras arī dala dažādi ekonomikas ekonomisti. Tie atbalsta, ka lielākai militāro izdevumu daļai vajadzētu palikt Eiropā, lai apgrūtinātu ekonomiku, palielinot nodokļu palielināšanu, kas savukārt varētu kavēt izaugsmi.

Kā ir ar pretestību?

Protesti pret šīm norisēm kļūst skaļāki. Cita starpā notikums "ir Putins ir priekšā Berlīnei?" 2025. gada 20. jūnijā, kurā apskatīti jautājumi par šiem ieroču plāniem un ar tām saistītajām bailēm. Pastāv pretestība, kas ir ne tikai pret bruņojuma plāniem, bet arī pret represijām sabiedrībā, kas ietekmē nabadzīgos, migrantus: iekšpusē, sievietes un queer cilvēki. Demonstrācijas dažādās pilsētās, piemēram, Serbijā, Francijā un Vācijā, jau parāda opozīcijas spēku.

Kopumā rodas jautājums: cik tālu un sabiedrība var atbalstīt šo jaunināšanas politiku, ja sociālās teritorijas ir krasi samazinātas vienlaikus? Un kas paliek, ja bruņojuma nozare ir atbildīga? Atliek cerēt, ka pretestība ir pietiekami spēcīga, lai parādītu citu ceļu.