IKG Munich 80 gadi: ebreju dzīves un drosmes svētki!

IKG Munich 80 gadi: ebreju dzīves un drosmes svētki!

Pirms dažām dienām, 2023. gada 15. jūlijā, Minhenes Ohel Jakob galvenajā sinagogā notika iespaidīgas svinības. Par godu Minhenes un Augšbavārijas ebreju kopienas (IKG) atjaunošanai pirms 80 gadiem un Šarlotes Knoblohas 40. gadadienai amatā vēlreiz tika parādīts, cik rosīga ir ebreju dzīve pilsētā. Ceremonija, kas notika, ievērojot stingrus drošības pasākumus, pulcēja daudzus politikas un sabiedrības pārstāvjus.

Vācijas Centrālās ebreju padomes prezidents Jozefs Šusters savā runā veltīja brīdinājuma vārdus sabiedrībai. "Ebreju dzīvība ir apdraudēta," uzsvēra Šusters, norādot uz satraucošajiem skaitļiem: pagājušajā gadā Minhenē tika reģistrēti 188 pret ebrejiem vērstu naida noziegumu gadījumi, lai gan nereģistrēto gadījumu skaits, iespējams, ir liels. Politiskie pārstāvji, piemēram, Bundestāga prezidente Jūlija Klēknere, piekrita šim vērtējumam un brīdināja par antisemītisma pieaugumu Vācijā.

Notikumiem bagāts stāsts

Ieskats pagātnē atklāj, kā IKG tika dibināta pēc Otrā pasaules kara pēc izdzīvojušo iniciatīvas. Šarlote Neulande, kura bērnībā pārdzīvoja vajāšanas un vēlāk kļuva par kopienas prezidenti, ir šīs notikumiem bagātās vēstures galvenā seja. 1945. gadā, kad beidzās holokausta šausmas, daudzi ebreju cilvēki, tostarp pārvietotās personas (DP), kas ieradās Bavārijā, meklēja jaunu nākotni Vācijā. Lielāko daļu ebreju iedzīvotāju šajā laikā veidoja atbrīvotie piespiedu strādnieki un koncentrācijas nometnēs izdzīvojušie.

“She’erit Hapleta”, “Izglābto palieka”, iezīmēja ebreju dzīves atjaunošanu pēc kara. Tā bija politiska veiksme jaunajai Federatīvajai Republikai, kas līdz ar to ieguva reputāciju. Viens no pirmajiem IKG dalībniekiem bija Frics Neulands, kurš palika Vācijas pilsonis, lai aktīvi piedalītos demokrātiskas sabiedrības atjaunošanā. Viņa meita Šarlote Knobloha tagad ir kopienas prezidente un uzsver ebreju kopienas lielo nozīmi Vācijā.

Drošības situācija un saliedētība

Ebreju dzīves drošības situācija ir krasi mainījusies, īpaši pēdējos gados. Minhenē daudzi ebreju kopienas locekļi izjūt ievērojamas bailes no antisemītisma, kas atspoguļojas arī ikdienas dzīvē. Šarlote Knobloha uz to runāja atklāti: "Mums nav ko svinēt, bet dzīve un izdzīvošana ir jāsvin." Viņa vēlas drošu un brīvu dzīvi ebreju tautai Vācijā.

IKG rīkotājdirektors Stīvens Gutmans savā runā lika noprast, cik ļoti viņu satrauc pašreizējā drošības situācija. Ņemot vērā draudošās briesmas, viņš valkā neuzkrītošu jarmulku, savukārt Eva Ērliha, bijusī liberālās ebreju kopienas vadītāja, izvairās sevi identificēt kā ebreju. Tas liecina par satraucošo realitāti, kurā dzīvo daudzi ebreju cilvēki.

Bavārijas premjerministrs Markuss Sēders uzteica Šarloti Knoblohu par viņas nenogurstošo darbu un drosmi. Viņš paziņoja, ka nosauks ielu Friča Neulanda vārdā, lai godinātu viņa ieguldījumu ebreju kopienas labā. Valsts parlamenta prezidente Ilse Aignere IKG dibināšanu raksturoja kā dāvanu Vācijai.

Skatoties nākotnē

IKG Minhenē un Augšbavārijā šodien ir aptuveni 9300 biedru, un papildus Ohel Jakob sinagogai tajā ir arī kopienas centrs. IKG vēsturiskā nozīme mūsdienās ir skaidra, pateicoties kopienas saliedētībai un labi strukturētajai infrastruktūrai, kas ļauj veidot ebreju dzīvi no dzimšanas līdz nāvei.

Tomēr pašreizējās aptaujas met ēnu uz šīm pozitīvajām norisēm. 27 procenti vāciešu pauž antisemītiskus uzskatus, un antisemītisms joprojām ir noenkurojies daudzos prātos. Tāpēc Bavārija ir izveidojusi savu RIAS ziņošanas centru, lai dokumentētu antisemītiskus incidentus un atbalstītu cietušos. Izaicinājumi ir milzīgi, taču jubilejas svinības parādīja, ka Minhenes ebreju kopiena ir spēcīga un turpinās cīnīties par brīvu dzīvi.

Kopumā ceremonija ne tikai izceļ Minhenes ebreju dzīves vēsturiskās saknes, bet arī pastāvīgās problēmas, kas sabiedrībai jāpārvar. Šarlotes Knoblohas aicinājums nodrošināt drošu un brīvu dzīvi ebreju tautai Vācijā ir aktuālāks nekā jebkad agrāk, un IKG joprojām ir šīs svarīgās diskusijas centrālais elements.

Plašāku informāciju varat atrast pārskatos no Dienvidvācijas laikraksts, Vakara laikraksts Minhene un BR.