Deja un audzināšana: jaunas stratēģijas godīgas aprūpes darbam Minhenē

Deja un audzināšana: jaunas stratēģijas godīgas aprūpes darbam Minhenē

Pagājušajā nedēļas nogalē Minhenē norisinājās īpaši ieskatu pilns simpozijs ar nosaukumu “Dance and Parenthood – Strategies for Fair Care Work in Culture”. Minhenes deju biroja desmit gadu jubilejā eksperti un interesenti pulcējās Minhenes radošā kvartāla Darba ateljē, lai apspriestu ļoti aktuālu tēmu: vecāku izaicinājumus, īpaši dejas un kultūras jomā. Pasākums tika atklāts ar valdzinošu Minhenes Kultūras departamenta vadītājas Danielas Riplas uzrunu un Kristīnas D’Alberto priekšnesumu.

Divu dienu konference piedāvāja platformu starptautiskai apmaiņai un labākās prakses piemēru prezentācijām. Horeogrāfe Emi Myoshi un dejotāja Anna Kempina dalījās savā personīgajā pieredzē par šķēršļiem, ar kuriem viņi saskārās grūtniecības laikā. Tās svārstās no atlaišanas līdz perspektīvu trūkuma sajūtai. Šādi stāsti kontrastē ar prasībām, ko pauž tādas atbalsta organizācijas kā Freiburgas Shubui Collective, kas piedāvā radošus risinājumus mākslinieku un vecāku vajadzībām. Pasākumu atbalstīja arī aktrise Emīlija de Frīza un režisore Elisa Millere, sniedzot ieteikumus vecākiem draudzīgai kultūras produkcijai.

Izaicinājumi un risinājumi īsumā

Viena no simpozija centrālajām tēmām bija nevienlīdzīgais aprūpes darba sadalījums un ar to saistītie vecāku finansiālie zaudējumi. Jaunākie pētījumi liecina, ka vecāki katru gadu zaudē vidēji 7000 mārciņu (apmēram 8000 eiro) ienākumus, savukārt 88% vecāku atsakās no darba piedāvājumiem savu saistību dēļ. Īpaši šokējoši: 49% pilnībā atsakās no darba. Šos satraucošos skaitļus savos komentāros par mākslinieku atbalstīšanu koronapandēmijas laikā uzsvēra Nikola Fīdlere un Jana Grīnevalde no Tanz Deutschland jumta organizācijas.

Vēl viens aizraujošs simpozija aspekts bija diskusija par problēmām, ar kurām dejas veidotāji saskaras ar bērniem rezidenču un festivāla braucienu laikā. Šie šķēršļi var nopietni samazināt izredzes gūt panākumus un tādējādi radīt vēlmi pēc daudzfunkcionālām telpām kultūras darbam un strukturāla atbalsta aprūpes darbam. Tāpat tika izsludināts jauns finansēšanas modelis Minhenei, kas ir vērsts uz vecāku specifiskajām vajadzībām.

Dzimumu aprūpes atšķirības — izaicinājums sabiedrībai kopumā

Simpozija galvenā tēma “Gender Care Gap” apraksta atšķirības neapmaksātā aprūpes darba sadalījumā starp vīriešiem un sievietēm. Saskaņā ar pašreizējiem datiem sievietes heteroseksuālās attiecībās uzņemas lielāko daļu šo uzdevumu. Pētījumi liecina, ka viendzimuma attiecībās vīrieši geju attiecībās pavada vairāk laika aprūpes darbam, savukārt sievietes lesbiešu attiecībās parasti velta mazāk laika šiem uzdevumiem, galvenokārt tāpēc, ka ir augstāks bezbērnu līmenis. Šīs nevienlīdzības ir daļa no sarežģītas sociālās struktūras, kas atspoguļo vēsturiskos lomu modeļus un sociālās normas, kā uzsver Federālais vienlīdzības fonds.

Aprūpes atšķirības starp dzimumiem ir ne tikai problēma ģimenes struktūrās, bet arī ietekmē profesionālo pasauli, kā liecina laika izlietojuma aptaujas dati. Šeit tiek ņemts vērā neapmaksāts darbs, piemēram, mājturība, bērnu aprūpe un brīvprātīgais darbs. Pētījumā secināts, ka vēsturiskā nevienlīdzība, kas ietekmē šī darba sadalījumu, valda ne tikai heteroseksuālās, bet arī viendzimuma attiecībās.

Simpozija mērķis bija publiskot šīs tēmas, lai veicinātu ideju īstenošanu un atbalstu nedrošos laikos. Skaidri koncentrējoties uz vienlīdzību un vecāku atbalstīšanu dejas jomā, ir sperts nozīmīgs solis pareizajā virzienā, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar aprūpes darbu un darbu, lai tās pārvarētu.