Piemiņas pasākums Nirtingenā: mirušo dvēseļu godināšana bez vārdiem
Nirtingenas meža kapsētā notika mācītājas Agneses Točekas vadīts piemiņas pasākums vienpadsmit anonīmi apglabātajiem cilvēkiem.

Piemiņas pasākums Nirtingenā: mirušo dvēseļu godināšana bez vārdiem
Pagājušajā piektdienā Nirtingenes meža kapsētā kapelā notika otrais piemiņas brīdis bez pavadības mirušajiem cilvēkiem. Tika pieminētas vienpadsmit dvēseles, kuras tika apglabātas anonīmos un daļēji anonīmos kapu laukos. Šis īpašais apbedīšanas formāts arvien vairāk tiek pievērsts uzmanībai, jo daudzi cilvēki izvēlas ekonomiski izdevīgu apbedījumu un radiniekiem bieži vien nav iespējas aktīvi piedalīties apbedīšanas pasākumā.
Agnese Točeka, kura ir atvaļināta protestantu mācītāja, aizkustinošā runā runāja par mirušo vārdu īpašo nozīmi. Viņas vārdi atgādināja, cik svarīgi ir atcerēties tos, kuru pēdējā atdusas vieta paliek anonīma. Pasākumā piedalījās arī apbedīšanas kultūras darba grupa, kurā piedalījās Točeks, Anne Šaude, AG Hospice līdzdibinātāja un Pīters Seidls, pensionēts katoļu diakons.
Anonīmo apbedījumu nozīme
Anonīmie kapi ir kapu vietas, kurām nav atpazīstamu marķējumu. Tie bieži ir urnu kapi, savukārt zārku apbedījumi mēdz būt izņēmums. Šis apbedīšanas veids tiek uzskatīts par lētāko, jo nav sarežģītu kapu konstrukciju un kapu kopšana parasti nav nepieciešama. Izplatīti varianti ietver anonīmu zāliena kapu, puķu dārzu vai meža apbedījumu. Vācu kapu biedrība skaidro, ka ar anonīmiem kapiem bieži vien nav skaidrs, kas tur apbedīts.
Savukārt uz daļēji anonīmiem kapiem ir uzlikti mirušo vārdi uz plāksnītes vai stēlas, kas tuviniekiem piedāvā noteiktu vietu atmiņā, pat ja precīza atrašanās vieta nav zināma. Šādi apbedījumi nereti tiek veikti zāliena kapos vai īpašos tematiskajos kapos un ļauj apbedīt mirušo ne tikai anonīmi, bet arī ar kādu piemiņas zīmi.
Apbedīšanas kultūras pārejas posmā
Tradicionālo apbedījumu skaidrojumi liecina, ka prakse dažādās kultūrās ir ļoti atšķirīga. Piemēram, pirmskristietības laikos dažos reģionos mirušos atstāja putniem vai ievietoja kokos. Pat mūsdienu apbedīšanas veidi, piemēram, apbedīšana jūrā, ir stingri sakņojas šajā bagātajā vēsturē. Zināšanas par planētu uzsver, ka kremēšana mūsdienās ir izplatīta daudzās kultūrās, savukārt citās, piemēram, islāmā vai jūdaismā, priekšroka tiek dota apbedījumiem zemē.
Pāreja uz mazāk tradicionāliem apbedīšanas veidiem, piemēram, anonīmo apbedījumu, nes arī zināmu ietaupījumu, kas ir svarīgi daudziem, jo īpaši tāpēc, ka cenas par urnām un apbedījumu laukumiem var ievērojami atšķirties.
Piemiņas pasākums Nirtingenā bija ne tikai atskats pagātnē, bet arī nozīmīgs solis ceļā uz mainītu apbedīšanas kultūru. Tas skaidri parāda, ka bēru ceremonijas var organizēt arī citādi, neupurējot cieņpilnu attieksmi pret mirušo. Atliek cerēt, ka šādi pasākumi nākotnē sasniegs vēl vairāk cilvēku un mirušo cilvēku piemiņai arī turpmāk būs nozīmīga vieta mūsu sabiedrībā.