Piemiņas pasākums Minhenē: tiek pieminēts NSU upuris Boulgarides

Piemiņas pasākums Minhenē: tiek pieminēts NSU upuris Boulgarides

Nākamsvētdien Minhenē atzīmēs 18. gadadienu kopš labējā ekstrēmistu teroristu grupējuma Nacionālsociālistiskā pagrīde (NSU) upura Teodora Bulgarida slepkavības. Grieķu mazā uzņēmuma īpašnieks, kurš tika nošauts 2005. gada 15. jūnijā savā jaunatvērtajā atslēdznieku veikalā Stachus, tika sodīts ar trim šāvieniem galvā un bija septītais upuris slepkavību sērijā, kas no 2000. līdz 2006. gadam Vācijā prasīja daudzu cilvēku dzīvības rasistisku motīvu dēļ. piemiņas pasākums svētdien, 2025. gada 14. jūnijā, plkst.12.

Boulgarides ieradās Minhenē 1973. gadā, kur viņš pabeidza apmācību un strādāja tādos slavenos uzņēmumos kā Siemens un Deutsche Bahn. Viņš atvēra savu atslēdznieku biznesu tikai divas nedēļas pirms savas vardarbīgās nāves. Tas met ēnu uz izmeklēšanu, kas sākotnēji nebija vērsta uz NSU, bet gan uz upura privāto vidi. Līdzīga situācija bija arī ar citu NSU upuri Habilu Kiliču, kurš tika nošauts delikatešu veikalā Minhenē 2001. gada 29. augustā. Arī viņa gadījumā policijas pirmā hipotēze bija tāda, ka pastāv noziedzīgas saiknes, pirms uzmanība tika pievērsta rasistiskiem motīviem.
Kā Vakara avīze ziņo, ka ir skandalozs fakts, ka daudzas NSU slepkavības gadiem ilgi ir nepareizi interpretētas kā organizētu noziedzīgu grupu darbības.

NSU slepkavību sērija fokusā

No 2000. līdz 2007. gadam kopumā bija desmit upuri, kurus NSU noslepkavoja rasistisku motīvu dēļ. Tajā ietilpa etniskie turki, grieķu boulgarides un vācu policiste Mišela Kīzvetere. NSU slepkavību opera, ko bieži dēvē par "Kebabu slepkavībām", galvenokārt guva labumu mazo uzņēmumu īpašniekiem, kuri dzīvoja saspringtākā ekonomiskajā situācijā. Galvenie vainīgie Uve Mundloss, Uve Bēnhards un Beāte Žepe dzīvoja pagrīdē no 1998. gada un visu šo laiku uzturēja vardarbības un terora tīklu. Lieta nāca gaismā 2011.gada 4.novembrī, kad pēc neveiksmīgas bankas aplaupīšanas vainīgās tika atrastas mirušas mobilajā mājā. Pēc tam Zšepe pēc slēpņa Cvikavā aizdedzināja sevi policijā.

NSU bija ne tikai slepkavību sērija, bet arī nopietna neveiksme drošības iestādēm, kas gadu desmitiem izmeklēja nepareizā virzienā, atstājot aiz sevis pierādījumus par rasistisku teroru. Iespējamās Vācijas slepeno dienestu un NSU saiknes rada arī jautājumus, kas vēl nav pilnībā noskaidroti.

Izaicinājumi un kritiski jautājumi

Ziņošana par slepkavībām tika uztverta ne tikai ar sašutumu neadekvātās izmeklēšanas dēļ, bet arī ar pieaugošu ksenofobisku diskusiju sabiedrībā. Piemēram, upuru ģimenes ANO iesniedza ziņojumu par sistemātisku rasismu Bavārijas policijā. Tikmēr apsūdzības izskanējušas arī par neonacistu informatoru sadarbību ar Federālo Konstitūcijas aizsardzības biroju, kā rezultātā daži policisti tika atstādināti.

NSU prāva sākās 2013. gada maijā un beidzās 2018. gada jūlijā, kad Žepe tika notiesāta ar mūža ieslodzījumu. Bet daudzi jautājumi paliek neatbildēti: kā tik bīstama grupa varēja palikt neatklāta tik ilgi? Kuri tīkli atbalstīja NSU? Un kā ilgtspējīgi apkarot pieaugošo labējo ekstrēmismu? Šie un citi aspekti arī ir apspriesti dokumentācijā Bavārijas Valsts politiskās izglītības darba centrs kritiski apspriests. Londona, mēs varam tikai cerēt, ka tādi piemiņas pasākumi kā svētdien Minhenē ir ne tikai atgādinājums, bet arī stimuls intensīvai sarunai par mūsu atbildību cīņā pret rasismu un terorismu.