Minimālā algu krīze: Minhenes mātes cīnās par ikdienas izdzīvošanu!

Minimālā algu krīze: Minhenes mātes cīnās par ikdienas izdzīvošanu!

München, Deutschland - Minhenē likumā noteikto minimālo algu daudzi uztver kā nepietiekamu, it īpaši Bavārijas metropolē, kur dzīves izmaksas ir ievērojami augstākas nekā lauku reģionos. Saskaņā ar tagesschau Tāpēc ekonomisti ir sākuši pieprasīt reģionālu absolvēšanu par minimālo algu. Šim pasākumam vajadzētu kalpot, lai kompensētu augstākas izmaksas, kas īpaši rodas lielpilsētu apgabalos, piemēram, Minhenē. Realitāte to parāda, izmantojot Fabienne Marquardt, vientuļās mātes un frizieri no pilsētas, piemērs, kurš, neskatoties uz bruto ienākumiem aptuveni 2300 eiro mēnesī, ir tikai aptuveni 1700 eiro. Ar aukstu nomu 1000 eiro jūsu divistabu dzīvoklim, daudz paliek.

Satraucošā statistikā teikts, ka apmēram trešdaļa vācu iedzīvotāju dzīvo "no rokas mutē". Vairāk nekā 21% apdraud nabadzība, un apmēram 15% ir zemāki par nabadzības robežu, kas vienas personas mājsaimniecībai ir 1400 eiro tīkls. Tas skaidrāk atspoguļo diskusiju par minimālo algu, kas tagad ir palielināta no 8,50 līdz 12,82 eiro kopš tās ieviešanas 2015. gada 1. janvārī, bet daudzās pilsētās tas nav pietiekams, lai segtu dzīves dārdzību.

reģionālie releji un izaicinājumi

Ekonomikas eksperti apgalvo, ka reģionāli sakārtota minimālā alga, kā tiek praktizēta ASV un Kanādā, būtu saprātīgs solis. Amerikas Savienotajās Valstīs minimālā alga ir ļoti atšķirīga atkarībā no reģiona; Piemēram, teikumi ir no USD 14,70 Arizonā un USD 17,50 Kolumbijas apgabalā. Šāda noteikuma priekšrocība būtu pirktspējas un zemāka sloga saskaņošana uzņēmumiem lauku apvidos. Tomēr pastāv arī bažas: politiskas grūtības ieviešanā un paaugstinātā birokrātijā varētu kļūt par klupšanas akmens.

Diskusija par dažādām minimālajām algām nozarē kļūst skaļāka, it īpaši lauksaimniecībā. Piemēram, Vācijas zemnieku asociācijas prezidents prasa, lai sezonālie darbinieki apbalvotu tikai 80% no minimālās algas. SPD aizstāv sevi un brīdina, ka šāda diferenciācija grauj minimālās algas pamatideju. Dažām grupām, piemēram, praktikantiem un interniem, jau ir izņēmumi.

Nākotnes attīstība un ES prasības

Minimālais vieglākais pieaugums Vācijā pēdējos gados ir vairākkārt izraisījis diskusijas. Lai arī pieaugums līdz 12 eiro 2022. gada 1. oktobrī deva pozitīvus ienākumu uzlabojumus aptuveni 8 miljoniem darbinieku, salīdzinājums ar citām ES valstīm liecina, ka Vācija ar minimālo algu aptuveni 53% no vidējās algas ir Eiropas vidējā laukumā. ES ir izdevusi vadlīnijas, kas paredz, ka minimālajai algai jābūt vismaz 60% no vidējās algas, bet Vācija ir pēc tam.

Minimālās algas komisija konsultēs par turpmāko pieaugumu līdz 2025. gada vidū, savukārt politiķi, piemēram, Olaf Scholz, prasa pakāpenisku pieaugumu līdz 14 eiro un vēlāk pat 15 eiro. SPD boss Saskia Esken atbalsta šos centienus un brīdina par pārāk zemu algu līmeni, kas varētu vēl vairāk pastiprināt sociālo nevienlīdzību. Atliek redzēt, kā nākamajos mēnešos attīstīsies debates par minimālo algu un vai reģionālie releji, iespējams, varētu būt idiāls risinājums.