Karš un iesaukšana: vai Vācijai ir jāatgriežas obligātajā militārajā dienestā?

Karš un iesaukšana: vai Vācijai ir jāatgriežas obligātajā militārajā dienestā?

Šovakar diskusijās “Grūti, bet godīgi” atkal tiks pievērsta uzmanība aktuālajiem drošības jautājumiem Eiropā. Moderators Luiss Klamrots sveic jūs aizraujošā raidījumā par tēmu, kas ģeopolitiskās spriedzes laikā ir aktuālāka nekā jebkad agrāk: “Karš Eiropā: bez obligātā militārā dienesta nav drošības?” Šajās debatēs piedalīsies augsta līmeņa viesi, kas ir vieni no svarīgākajiem drošības un aizsardzības politikas pārstāvjiem.

Diskusijas dalībnieku vidū ir CDU parlamenta grupas vadītāja vietnieks ārpolitikas un aizsardzības politikas jautājumos Norberts Rotgens, Kreisās partijas līderis Jans van Akens un Bundesvēra ģenerālinspektora vietniece Nikola Šilinga. Ir arī žurnālists un autors Özge Inans, politologs Karlo Masala no Minhenes Bundesvēra universitātes, tiesību zinātņu studente un rezerviste Annabell Gintere un Helēna Klīra, kura strādā Brīvprātīgā sociālajā gadā. Diskusija risināsies ap centrālo jautājumu: vai pietiek ar brīvprātīgo militāro dienestu vai arī Vācijai ir jāatgriežas pie obligātā militārā dienesta?

Ģeopolitiskā spriedze un iesaukšana

Sazarotais jautājums tiek aplūkots pašreizējās situācijas kontekstā, Krievijai karā Eiropā un NATO karaspēkam gatavībā. Šajā kontekstā aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ir aicinājis palielināt militāro spēku Vācijā, kas atkal ir izraisījis diskusiju par obligāto militāro dienestu. Saskaņā ar ziņojumu NZZ Atgriešanās pie obligātā militārā dienesta jau ir realitāte vairākās Eiropas valstīs: Horvātija un Serbija šo pasākumu ir no jauna ieviesušas 2023. gadā, savukārt Dānija tagad paplašina savu obligāto militāro dienestu, iekļaujot tajā sievietes.

Tomēr spiediens uz Eiropas drošību licis arī citām valstīm apsvērt obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Neskatoties uz šīm norisēm, aptaujas liecina, ka iedzīvotāju viedokļi ir ļoti atšķirīgi. Vācijā un Francijā vairākums iestājas par atgriešanos pie iesaukšanas, savukārt pretestība ir tādās valstīs kā Itālija, Lielbritānija un Spānija. Gids Hamburga uzsver, ka galvenokārt tiek intensīvi apspriesta obligātā militārā dienesta piemērotība personāla trūkumu novēršanai un rezervju veidošanai.

Militārais sastāvs un prasības personālam

Ģeopolitisko pārmaiņu ietekmē daudzas Eiropas valstis ir palielinājušas savus aizsardzības izdevumus un investē jaunā militārā aprīkojumā, piemēram, tankos un pretraķešu aizsardzības sistēmās. Tomēr eksperti brīdina, ka var pietrūkt karavīru, lai efektīvi darbinātu šīs jaunās sistēmas. Skaļi NZZ Kara gadījumā varētu mobilizēt līdz 2 miljoniem aktīvo karavīru, taču no lielākajām militārajām lielvalstīm tikai Turcija un Grieķija ir saglabājušas obligāto militāro dienestu.

Vācijā iesaukšanas atcelšana 2011. gadā vēstīja par pakāpenisku bruņoto spēku samazināšanos, kas tika uzskatīta par reakciju uz drošības politikas izmaiņām pēc aukstā kara. Taču Krievijas agresijas karš Ukrainā ir apšaubījis daudzus apsvērumus. Aptaujas liecina, ka pastāv neviennozīmīga saistība ar obligāto militāro dienestu, īpaši jaunā vecuma grupās: lai gan lielākā daļa gados vecāku cilvēku to atbalsta, 18 līdz 29 gadus veci cilvēki ir skeptiskāki par šo jautājumu.

Uz šī fona šodienas epizode "Cieta, bet godīga" būs ne tikai politiska sitienu apmaiņa, bet arī padziļināta izpēte par to, vai un kā iesaukšana varētu atkal kļūt par realitāti Vācijā.