Cīņa par naudu: labklājības valsts zem spiediena – tagad vajadzīgas reformas!

Cīņa par naudu: labklājības valsts zem spiediena – tagad vajadzīgas reformas!

2025. gada 15. septembrī aktuālajā Luisa Klamrota vadītajā “Hart aber fair” izdevumā tiks runāts par labklājības valsts nākotni. Programmas tēma ir “Labklājības valsts zem spiediena – pensiju, nodokļu un iedzīvotāju pabalstu reformas”. Galvenais jautājums, kas paredzēts, lai stimulētu diskursu, ir provokatīvs: "Labklājības valsts pārāk dārga - muļķības vai rūgta patiesība?" Viesi, tostarp CDU Federālās kancelejas vadītājs Torstens Frei un SPD parlamenta frakcijas vadītājs Matiass Mēršs, šajās svarīgajās debatēs ienes daudz pieredzes un dažādas perspektīvas. Piedalās arī Rikarda Lenga no Zaļajiem, uzņēmēja Stella Paci, Katja Kipinga, Vispārējās paritātes asociācijas rīkotājdirektore un Markuss Veiherts no Dortmundes darba centra.

Šīs jaunās diskusijas fons ir kanclera Frīdriha Merca izsludinātais “reformu rudens”. Atkal Džons Saskaņā ar ziņojumu, tiek lēsts, ka līdz 2029. gadam labklājības valsts finansiālā plaisa pārsniedz 170 miljardus eiro. Šāds izaicinājums rada dažus aktuālus jautājumus: vai federālajai valdībai būtu jāuzliek lielāka nasta bagātajiem? Vai sociālo pabalstu samazināšana ir neizbēgama? Un kā Savienībai un SPD atrast kopsaucēju, īpaši tādos jautājumos kā pensijas, nodokļi un iedzīvotāju nauda?

Spiediens aug

Diskusiju par labklājības valsti pavada arī pieaugošs finansiālais spiediens. Saskaņā ar to Deutschlandfunk kanclere pauž nopietnas šaubas par esošās sistēmas finansiālo dzīvotspēju. Kamēr koalīcijas partneri uzsver labklājības valsts nozīmi, viņi pretojas aicinājumiem veikt samazinājumus, īpaši ņemot vērā bezdarba pieaugumu un sarežģīto ekonomisko situāciju.

Koalīcijas līgums īpaši paredz iedzīvotāju pabalstu sistēmas pārstrukturēšanu uz "darba meklētāju pamatdrošību". Tiesības un pienākumi ir skaidri jāregulē, vienlaikus nodrošinot darba centriem pietiekamus resursus. Ir ļoti svarīgi, lai bezdarbnieki saņemtu personiskus piedāvājumus, lai atbalstītu viņu atgriešanos darba tirgū.

Darba kārtībā pensiju reforma

Tēmas, kas ir arī reformu debašu dienaskārtībā, ir pensiju un veselības aprūpes reformas. Pilsoņu pabalstu saņēmēju skaits ir pieaudzis saistībā ar pieaugošo ukraiņu bēgļu plūsmu, kuri meklē aizsardzību Vācijā kopš 2025. gada aprīļa. Kopā federālajā budžetā pilsoņu naudai 2025. gadam plānoti 52 miljardi eiro, kas veido 8% no kopējā budžeta. ZDF ziņots.

Saskaņā ar finanšu ministra Larsa Klingbeila teikto, līdz 2029. gadam ir sagaidāma budžeta deficīta līdz 172 miljardu eiro apmērā. Šo izaicinājumu papildina arī pieaugošie izdevumi aizsardzībai un sabiedrības novecošanās. Tiek apspriesta pensiju pakete miljardu vērtībā. 2025. gadam pensiju fondam paredzētas subsīdijas 121 miljarda eiro apmērā, jo pensionāru kļūst arvien vairāk nekā iemaksu veicēju. Taču arī šeit ir kritika, jo īpaši tāpēc, ka finansiālā situācija kļūst arvien nestabilāka.

Pašreizējās debates guva ne tikai labu atsaucību plašsaziņas līdzekļos, bet arī izraisīja politisku un sociālu interesi. Reformas ir svarīgas ne tikai politiskajai šķirai, bet tām ir arī nopietnas sekas visiem tiem, kas paļaujas uz sociālajiem pakalpojumiem. Nākamās nedēļas un mēneši parādīs, vai federālā valdība ir spējīga tikt galā ar izaicinājumiem un kā sabiedrība reaģēs uz vēlamajām izmaiņām.