ES lauksaimniecības ministri debatē par dokumentu iesniegšanas termiņu pagarināšanu

ES lauksaimniecības ministri debatē par dokumentu iesniegšanas termiņu pagarināšanu

Diskusija par turpmākajām prasībām augu aizsardzības līdzekļu dokumentācijai ES uzņēmusi apgriezienus. Varētu teikt, ka laiks ir būtisks un notiek cīņa par termiņu pagarināšanu. Šobrīd Vācijai ir priekšlikums, kas ir arī ES lauksaimniecības ministru darba kārtībā. 2025. gada 18. novembrī federālais ministrs Rainers uzsāka svarīgu diskusiju par Eiropas augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas prasību atlikšanu. Īpaši aizraujoši ir tas, ka no 13 delegācijām, kas sniedza komentārus par šo jautājumu, iespaidīgas 12 delegācijas atbalstīja Vācijas priekšlikumu pagarināt SAIO regulā noteikto darbības dokumentācijas prasību pārejas periodu par vienu gadu.

Priekšlikumā paredzēts, ka datu pārsūtīšanas pienākums uz Briseli tiks atlikts līdz 2029. gadam. Hansens, galvenais dalībnieks šajās debatēs, norādīja, ka jau pastāv pārejas periods, lai atvieglotu birokrātiskos šķēršļus. Vēl jo svarīgāk ir, lai lauksaimnieki sagatavotos šim jautājumam, jo ​​no 2026. gada 1. janvāra jaunais uzskaites apjoms būs obligāts, pat ja Vācija var pagarināt termiņu vēl par gadu līdz 2027. gadam. Šīs izmaiņas izriet no Regulas (ES) 1107/2009 67. panta pielāgošanas, kurā fiksēts, kā tiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi.

Jaunās prasības

Arvien vairāk uzmanības tiek pievērsta šo lietojumprogrammu dokumentācijas prasībām. No 2026. gada 1. janvāra lauksaimniekiem dokumentācija jāglabā elektroniskā, mašīnlasāmā formā. Ja dalībvalstis faktiski atliks termiņu par vienu gadu, jaunais ierakstu apjoms joprojām paliks spēkā. Lauksaimniekam uzskaite ir jāglabā uz vietas, un tiem jābūt pieejamiem pēc atbildīgo iestāžu, piemēram, Ziemeļreinas-Vestfālenes augu aizsardzības dienesta, pieprasījuma. Īstenošanas regulā 564/2023 ir noteiktas arī īpašas prasības pieteikuma datu vietējai uzglabāšanai.

Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā lauksaimniekiem, ir tas, ka pieteikuma dati ir jāreģistrē ne vēlāk kā 30 dienas pēc lietošanas – tas ir svarīgs punkts, lai varētu laikus reaģēt uz birokrātiskajām prasībām. Šie notikumi ir ļoti svarīgi ne tikai lauksaimniecībai, bet arī ilgtspējīgas, videi draudzīgas prakses atbalstam ES, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam dubultot pārtikas ražošanu.

Ceļš uz ES lauksaimniecības politiku

ES saskaras ar lielām problēmām lauksaimniecības nozarē, neatkarīgi no tā, vai tās ir klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās vai augsnes un ūdens kvalitāte. Lai risinātu šīs problēmas, ES ir pārkārtojusi savu lauksaimniecības politiku, kas nozīmē ne tikai atbalstu lauksaimniekiem, bet arī jaunas iespējas un pamatnosacījumus. Šeit ir pieejams plašs klāsts, sākot no pārtikas kvalitātes un izsekojamības līdz pat tirdzniecības un pārdošanas veicināšanai. Mērķis ir skaidrs: finansiāli atbalstīt lauksaimniekus viņu centienos, vienlaikus veicinot videi draudzīgu praksi.

ES ir arī viena no pasaules vadošajām lauksaimniecības produktu ražotājām un eksportētājām, pateicoties tās labvēlīgajam klimatam, kā arī tehniskajām iespējām un produktu kvalitātei. Lauksaimniecība un ar to saistītās nozares nodrošina nodarbinātību vairāk nekā 44 miljoniem darbavietu ES — tas liecina par nozares nozīmīgumu.

Jāskatās, vai pieprasītās izmaiņas dokumentācijā tiešām radīs atvieglojumus lauksaimniekiem. Tomēr skaidrs ir tas, ka runa nav tikai par pielāgošanos jaunajiem noteikumiem, bet gan par fundamentālu modernizāciju un atbildību lauksaimniecības nozarē.

Laikā, kad nodrošinātība ar pārtiku visā pasaulē kļūst svarīgāka nekā jebkad agrāk, ES un tās dalībvalstīm jāturpina strādāt roku rokā, lai rastu ilgtermiņa risinājumus un risinātu nākotnes izaicinājumus. Situācija joprojām ir aizraujoša, un mēs rūpīgi sekosim notikumu attīstībai.