Rudens maģija: ko nes Miķeļdiena? Paražas un tradīcijas fokusā!

Rudens maģija: ko nes Miķeļdiena? Paražas un tradīcijas fokusā!

Rudens ir tepat aiz stūra un līdz ar to daudzviet ļoti populāri kapakmeņu svētki: Miķeļdiena, kas tiek svinēta 29. septembrī. Šai tradīcijai ir sena vēsture, kas joprojām ir dzīva daudzās kopienās šodien. Nākamajā otrdienā, 2025. gada 23. septembrī, raidījumā BR Heimat tiks stāstīts par pāreju no vasaras beigām uz rudeni, īpašu uzmanību pievēršot Miķeļdienai. Muitas eksperte Doroteja Šteinbahere un Hermīne Kaisere aizraujošā sarunā izgaismos sievietes lomu māņticībā un rudens darbos. Programmu muzikāli pavada Johanness Hicelbergers, kas skan laikā no 10:05 līdz 12:00. un ir pieejams arī kā aplāde. BR dzimtene ziņo, ka raidījumā tiek apspriestas arī tādas tēmas kā vārda dienas un lauksaimniecības noteikumi rudenī.

Interesanti, ka Miķeļdiena sakrīt ar drūmajām ekvinokcijas dienām, kas sākas 23. septembrī. Šis laiks simbolizē cīņu starp gaismu un tumsu, kas ir ne tikai garīga, bet arī praktiska. Miķeļdiena, kas veltīta erceņģeļiem Miķelim, Gabrielam un Rafaelam, iezīmē pateicības un ziemas gatavošanās sezonas sākumu. Tradicionāli viduslaikos šī diena tika uzskatīta par svarīgu tiesas sēžu termiņu un bieži vien iezīmēja īres un procentu maksājumu beigas. LOGO atzīmē, ka datums bieži tiek saistīts arī ar laikapstākļu noteikumiem, no kuriem vienā ir teikts: "Ja Mišela dienā lēni līs, sekos maiga ziema."

Tradīcijas un paražas

Bagātīgā Miķeļdienas tradīcija daudzos reģionos tiek aktīvi piekopta arī mūsdienās. Katoļu baznīcā tos svin kā Erceņģeļu svētkus, un protestantu kopienās bieži notiek dievkalpojumi. Šeit interesants ir arī Mārtiņa Lutera sprediķis par Erceņģeli Miķeli. Savos “Šmalkaldiskajos rakstos” viņš noraida eņģeļu piesaukšanu kā elkdievību, bet atzīst Miķeļa svēto lomu. Pats erceņģelis tiek uzskatīts par kristīgās ticības aizstāvi un bieži tiek attēlots bruņās ar zobenu vai dvēseles svariem. Pielāgots gads piebilst, ka Miķeļdiena tika izmantota arī kā tikšanās, izlozes un laikapstākļu diena, un līdz mūsdienām ir saglabājušās daudzas tautas gudrības un noteikumi.

Burvīgs tautas gudrības piemērs ir “Mišels iededz gaismu”, kas attiecas uz darba sākumu mākslīgajā apgaismojumā. Līdz mūsdienām saglabājusies paraža ir Miķeļa ugunskurs, kas tika iedegts Miķeļa vakarā, lai signalizētu par darāmajiem darbiem tumšajā laikā. Kultūras svētki varētu notikt Augsburgā Turamichele festivālā vai Cūgā, Šveicē, Chilbi, kur bērniem ir brīva skola, bet pieaugušie svin kopā.

Miķeļdiena piedāvā daudz vairāk nekā tikai svinīgs pasākums; tā ir dziļi sakņota to reģionu vēsturē un kultūrā, kuri to atzīmē. Kamēr Mindenas iedzīvotāji no 25. novembra lēnām pielāgojas ziemai un mājīgumam, tagad varam sagaidīt rudeni ar visām tā paražām un bagātīgo ražu. Labs laiks, lai pārlapotu jauno “Senā Bavārijas svētku un muitas kalendāra” izdevumu, kas nopērkams grāmatnīcās ar 136 lappusēm un maksā 19,90 eiro. Šeit nevajadzētu pietrūkt arī sarunu tēmas par Zelta sestdienām un Pateicības dienu 5. oktobrī.