Moor atjaunošana Aßlingā: jauna dzīve apdraudētām ekosistēmām!

Moor atjaunošana Aßlingā: jauna dzīve apdraudētām ekosistēmām!

Loitersdorf, Deutschland - Nesen ir sākts svarīgs Loitersdorfer Moor renaturācijas pašvaldības pašvaldībā. Mērķis ir atgriezt aptuveni desmit hektāru lauku oriģinālajā Moor ainavā. Pirmie soļi jau ir sākti: Kerstins Brehms un 15 apņēmīgi brīvprātīgie saskaitīja un kartēja esošos dzīvniekus un augus. Šo projektu atbalsta Ebersberg Energy aģentūra kā daļa no kampaņas "Zukunft Plus" un Klimata biroja "Co₂-Regio".

Plānotie pasākumi nākamajam gadam ir ambiciozi. Tas ietver Moosach slīpuma kanāla ūdens plūsmas palēnināšanos, būvējot sastrēgumu krastus un kanalizācijas tranšeju un kanalizācijas noņemšanu. Tas ir paredzēts, lai izveidotu daudzveidīgu mitrāju, kas var ne tikai uzņemt dažādus augus un dzīvniekus, bet arī ar potenciālu uzglabāt CO₂. Saskaņā ar prognozēm, renaturētā zona katru gadu varētu absorbēt līdz 1,6 tonnām siltumnīcefekta gāzu. Kopumā projekta izmaksas ir gandrīz 240 000 eiro, ko finansē ar klimata sertifikātiem.

purva renaturācijas nozīme

Bērgu nozīmi nevar novērtēt pietiekami augstu. Viņi uzglabā līdz piecām reizēm vairāk oglekļa uz kvadrātmetru nekā meži un 500 reizes vairāk nekā okeāni. Ņemot to vērā, tas ir satraucoši, ka vairāk nekā 90 % no sākotnēji 1,5 miljoniem hektāru Moor Vācijā tiek uzskatīti par sausiem. Sausa purva gadā izstaro apmēram 50 miljonus tonnu CO₂, kas atbilst gandrīz 7 % no visām emisijām Vācijā. Tāpēc renaturācija ir būtiska, lai samazinātu CO₂ emisijas plašā mērogā un veicinātu bioloģisko daudzveidību.

Mūra ir ne tikai svarīgāka oglekļa saistīšanai, bet arī ir galvenā loma ūdens līdzsvara regulēšanā. Šīs unikālās ekosistēmas var uzglabāt 30 reizes lielāku sauso svaru uz ūdens, kas palīdz novērst plūdus un plūdu katastrofas. Bērnu renaturāciju var veikt ar dažādām metodēm, tostarp caur mugurkaulu, lai atjaunotu anaerobus apstākļus, kā arī vietējo augu apmetni.

A ieskatīšanās nākotnē

Cerība ir tāda, ka purva sienāži var atrasties arī renaturētajā apgabalā, kas kalpo kā apgabala stāvokļa indikators. Ja projekts ir veiksmīgs, tas varētu ne tikai nosūtīt pozitīvu signālu klimata aizsardzībai, bet arī veicināt ekosistēmu stabilitāti. Bērnu renaturācija tiek uzskatīta par atslēgu cīņā pret klimata izmaiņām. IPCC prasa samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 45 % līdz 2030. gadam, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. Tas padara iniciatīvas īpaši vērtīgas Aßlingā.

Sabiedrības centieni ir absolūti nepieciešami, lai attīstītu šādus projektus. Iedzīvotāju un politisko lēmumu pieņēmēju iekļaušana ir būtiska, lai nodrošinātu vidējo finansējumu un nodrošinātu ilgtspējīgu progresu klimata un dabas aizsardzībā. Var veikt tālo ieguldījumu klimata stabilizēšanā un bioloģiskās daudzveidības veicināšanā.