Purva renaturācija Aslingā: jauna dzīve apdraudētajām ekosistēmām!

Purva renaturācija Aslingā: jauna dzīve apdraudētajām ekosistēmām!

Aßling pašvaldībā nesen tika uzsākts nozīmīgs Loitersdorfas tīreļa renaturācijas projekts. Mērķis ir aptuveni desmit hektāru lielam laukam atgriezt oriģinālu tīreļu ainavu. Pirmie soļi jau ir sperti: Kerstina Brema un 15 brīvprātīgie saskaitīja un kartēja esošos dzīvniekus un augus. Šo projektu atbalsta Ebersbergas Enerģētikas aģentūra kampaņas “Zukunft Plus” ietvaros un klimata birojs “CO₂-Regio”.

Nākamajā gadā plānotie pasākumi ir vērienīgi. Tas ietver Moosach nogāzes kanāla ūdens plūsmas palēnināšanu, veidojot aizsprostus un likvidējot meliorācijas grāvjus un notekas. Mērķis ir izveidot daudzveidīgu mitru biotopu, kas var ne tikai uzņemt dažādus augus un dzīvniekus, bet arī var uzglabāt CO₂. Saskaņā ar prognozēm renaturētā vieta varētu absorbēt līdz 1,6 tonnām siltumnīcefekta gāzu gadā. Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 240 000 eiro, ko finansē ar klimata sertifikātiem.

Purva renaturācijas nozīme

Kūdrāju nozīmi nevar pārvērtēt. Tie uzglabā līdz pat piecām reizēm vairāk oglekļa uz kvadrātmetru nekā meži un 500 reizes vairāk nekā okeāni. Ņemot to vērā, ir satraucoši, ka vairāk nekā 90% no sākotnējiem 1,5 miljoniem hektāru tīreļu Vācijā tiek uzskatīti par nosusinātiem. Nosusinātie purvi ik gadu izdala aptuveni 50 miljonus tonnu CO₂, kas atbilst gandrīz 7% no kopējām emisijām Vācijā. Tāpēc renaturācija ir būtiska, lai plašā mērogā samazinātu CO₂ emisijas un veicinātu bioloģisko daudzveidību.

Kūdrāji ir ne tikai svarīgāki oglekļa piesaistīšanai, bet tiem ir arī galvenā loma ūdens bilances regulēšanā. Šīs unikālās ekosistēmas ūdenī var uzglabāt 30 reizes vairāk par sauso svaru, palīdzot novērst plūdus un plūdus. Kūdras atjaunošanu var panākt, izmantojot dažādas metodes, tostarp atkārtotu mitrināšanu, lai atjaunotu anaerobos apstākļus un vietējo augu ierīkošanu.

Ieskats nākotnē

Cerams, ka renaturētajā teritorijā var apmesties arī purva siseņi, kas kalpos par teritorijas stāvokļa rādītāju. Ja projekts būs veiksmīgs, tas varētu ne tikai sūtīt pozitīvu signālu klimata aizsardzībai, bet arī veicināt ekosistēmu stabilitāti. Kūdrāju atjaunošana tiek uzskatīta par galveno lomu cīņā pret klimata pārmaiņām. IPCC aicina līdz 2030. gadam par 45% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. Tas padara tādas iniciatīvas kā Aßling īpaši vērtīgas.

Kopienas centieni ir absolūti nepieciešami, lai virzītu šādus projektus uz priekšu. Iedzīvotāju un politisko lēmumu pieņēmēju iesaiste ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu finansējumu un nodrošinātu ilgtspējīgu progresu klimata un dabas aizsardzībā. Tādā veidā var sniegt tālejošu ieguldījumu klimata stabilizācijā un bioloģiskās daudzveidības veicināšanā.