Minhene Laims: Vides aizsardzība ar ūdens krastu – zaļās zonas nākotnei!

Minhene Laims: Vides aizsardzība ar ūdens krastu – zaļās zonas nākotnei!

Interesants jauninājums pilsētas ainavai drīzumā varētu parādīties Minhenes rajonā Laim: Plānotais ūdens krasts, kuru iedzīvināja iniciatore, Vides, klimata un koku aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētāja Nikola Frica (Zaļie), sola ne tikai inovatīvu sēdvietu iespēju, bet arī aktīvu ieguldījumu pilsētas klimata uzlabošanā. [tz.de]. jāņem vērā.

Ūdens banka ir ilgtspējīgs izgudrojums, kas savāc lietus ūdeni un izmanto to augu un zaļo zonu automātiskai apūdeņošanai. "Mērķis ir atrast risinājumus, lai saglabātu pilsētas zaļās zonas pieaugošā karstuma un sausuma laikā," turpināja Frics. Šī novatoriskā ideja varētu būt atbilde uz problēmām, ar kurām saskaras tādas pilsētas kā Minhene, kuras cieš no ūdens apsaimniekošanas problēmām 47% ūdensnecaurlaidīgu virsmu dēļ, kā teikts rakstā vietnē m-i-n.net.

Skats uz sūkļu pilsētu

Vēl viens ūdens krasta aspekts ir tā sauktais “sūkļu pilsētas” princips. Šīs koncepcijas, kas izstrādāta Ķīnā 2014. gadā, mērķis ir labāk pārvaldīt lietus ūdeni. Aizturot lietus ūdeni un ļaujot tam aizplūst, var novērst plūdus un samazināt notekūdeņu sistēmu noslogojumu. Šim principam ir ne tikai tehniskas priekšrocības, tas arī stiprina bioloģisko daudzveidību un padara pilsētas noturīgākas pret klimata krīzi, atklāj Federālā vides aģentūra vietnē umweltbundesamt.de.

Ūdens sols ir modulāra sēdvieta, kas ir apvienota ar integrētu stādīšanas zonu. Caurspīdīga tvertne var savākt lietus ūdeni no 10 kvadrātmetru platības un nodrošināt aptuveni 4000 litrus gadā. Šim savāktajam ūdenim ir izšķiroša nozīme augu apūdeņošanā, demonstrējot dabisko ūdens ciklu.

Šķēršļi ceļā uz ieviešanu

Lai gan ideja izklausās daudzsološa, tās īstenošanā jau ir bijuši izaicinājumi. Kristiāna Veisa, kura vēlējās projektu nogādāt Minhenē, 2023. gadā saskārās ar dažādiem šķēršļiem, tostarp bažām par statiku. Šīs bažas noveda pie tā, ka Vestendas priekšlikums tika noraidīts atbildības problēmu dēļ. Pašlaik ūdenskrasts atrodas Leipcigā, kur nesen ielu svētkos tika uzstādīts un vēlāk tiks nodots pamatskolai.

Ūdens krasta mērķis ir izglītot un mudināt cilvēkus domāt par pilsētas infrastruktūru un tās ilgtspējīgu dizainu. Ūdenskrastu šobrīd varētu uzskatīt arī par ideju Minhenes 2025. gada budžetam. Neraugoties uz izaicinājumiem, kas līdz šim ir pavadījuši projektu, šis konteksts parāda, cik svarīgi ir aktīvi pārdomāt, kā ūdens tiek izmantots pilsētu attīstībā.

Tāpēc ūdens krasts varētu būt vēl viens solis ceļā uz noturīgāku pilsētu, kas aktīvi risina klimata pārmaiņu radītās problēmas. Jāskatās, vai realizācijas iespējas Laimā var tikt realizētas un vai ūdenskrasts var attīstīt savu potenciālu kā videi draudzīgs sēdeklis un ilgtspējīgas ielu mēbeles.