Mustafa, mazais futbolists: integrācija caur sportu!

Mustafa, mazais futbolists: integrācija caur sportu!

“Būt uz bumbas” – tas attiecas ne tikai uz futbolu, bet arī uz migrācijas izcelsmes jauniešu integrāciju, kā liecina deviņgadīgā Mustafa piemērs. Talantīgais Harras Boys spēlētājs lepni nēsā desmito numuru uz sava zaļi baltā krekla. Pirms četriem gadiem viņš kopā ar ģimeni ieradās Minhenē no Senegālas, un tagad viņš ir daļa no projekta “buntkicktgut”, kas viņam piedāvā ne tikai futbola komandu, bet arī māju. Kā ziņo BR24, Mustafa ne tikai cīnās laukumā, bet arī saskaras ar atstumtības pieredzi skolā, kur daži klasesbiedri pret viņu izturas dīvaini.

Daudziem bērniem ar migrācijas izcelsmi futbols ir kas vairāk nekā tikai sports. Vācijā migrantu izcelsmes bērnu skaits nepārtraukti pieaug: 39% no 5,3 miljoniem bērnu ir šāda izcelsme. Mustafa ir nekas cits kā viens. IZI Bayerischer Rundfunk 2021. gada pētījums liecina, ka 94% aptaujāto bērnu ar tumšu ādu jūtas uztverti kā “sveši” vai “atšķirīgi”. Šo uzskatu ir atzinis arī 16 gadus vecais treneris Šaids no Jemenas, kurš vēro futbola potenciālu, lai vairotu tādu jauno spēlētāju kā Mustafa pārliecību.

Integrācija caur sportu

“Integrācija uz bumbas” ir projekta devīze, par kuru Mustafa ir sajūsmā jau septiņus mēnešus. To 1997. gadā dibināja Rīdigers Heids, un tas sākās kā sporta programma patvēruma meklētāju koplietošanas mītnēs un attīstījās par ielu futbola līgu, ko tagad var atrast arī citās Vācijas pilsētās. Heids uzsver personīgo biogrāfiju apmaiņas nozīmi, lai rosinātu zinātkāri un veicinātu izpratni vienam par otru. Treniņos nav runa tikai par mērķiem, bet arī par spēlētāju personīgajiem stāstiem.

Apņemšanās integrēties ir jūtama ne tikai laukumā. Aplūkojot statistiku, redzams, ka aptuveni 50% no Bundeslīgas spēlētājiem ir ārvalstu pilsoņi, un šis īpatsvars ir saglabājies nemainīgs divu gadu desmitu laikā. Pēdējos gados ir pat mainījusies uztvere: 2024. gada Eiropas čempionātā 35% nacionālo futbolistu bija no migrantu izcelsmes, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar 2010. gada Pasaules kausu, kad tas vēl bija 48%. Mediendienst-Integration tālāk paskaidrots, ka 69% futbola klubu aktīvi atbalsta migrantu integrācijas projektus.

Rasisms kā liela problēma

Tomēr ir arī izaicinājumi. Statistika liecina, ka 16% futbola kluba biedru piekrīt rasistiskiem izteikumiem un 2023./2024.gada sezonā trīs augstākajās līgās tika izdarīti 7300 noziegumi. Tāpēc pretrasisma projektiem un iniciatīvām ir būtiska nozīme, lai veicinātu harmonisku līdzāspastāvēšanu laukumā un ārpus tā. Vienmēr notiek diskusijas par to, kā tikt galā ar labējā spārna populisma tendencēm klubos. Taču kopienas spēku nevar novērtēt par zemu, un notiek nepārtraukti centieni palielināt futbola dažādību.

Vēl viena interesanta nodaļa ir migrantu futbola klubi Vācijā. Ar 713 tie veido aptuveni 4,2% no visiem futbola klubiem. Agrāk šie klubi bieži vien ir spēlējuši galveno lomu integrācijā un radījuši daudz talantu. Kopš bēgļu krīzes 2015. gadā DFB ir koncentrējusies arī uz bēgļu integrāciju un ir uzsākusi daudzas iniciatīvas, kas arī uzrunā tādus jauniešus kā Mustafa.

Futbols satuvina cilvēkus — tas ir īpaši skaidri redzams parasporta kopienā un fanu projektos pret rasismu. Laikā, kad futbola dažādības tēma kļūst arvien aktuālāka, ir skaidrs, ka iesaistīšanās klubos var ne tikai nest sportiskus panākumus, bet arī sociālas pārmaiņas. Kā teica Rīdigers Heids: "Tas nav tikai par balli, bet arī par kopā būšanu un stāstu apmaiņu."

Šajā ziņā bumba Mustafam atkal ripos nākamajā nedēļas nogalē, un ar katru “golu” viņš pārvarēs šķēršļus ceļā uz lielāku pašapziņu un krāsaināku nākotni.