Emocionāls piemiņas pasākums Minhenē: nacistu upuru pēcteči vienoti

Emocionāls piemiņas pasākums Minhenē: nacistu upuru pēcteči vienoti

2025. gada 19. jūnijā daudzi nacistu upuru pēcteči devās uz Minheni, lai kopīgi svinētu emocionālu piemiņu par saviem pazudušajiem ģimenes locekļiem. Viena no dalībniecēm bija Mirjama Olesa, kura centās ļoti īpašā veidā apstrādāt savu senču pagātni. Viņa ir Ābrahama Šindlera mazmeita, kuras liktenis ir paraugs daudziem Minhenes ebreju iedzīvotājiem, kuri tika noslepkavoti holokausta laikā.

Mirjama, kura tagad dzīvo Ņūdžersijā, kopā ar ģimeni un vairāk nekā 40 radiniekiem atceļoja no Izraēlas un ASV. Viņas vecāki ir dzimuši Minhenē, un nacisti nogalināja daudzus viņas radiniekus. Ilgstošā saikne ar pilsētu un dalītās sajūtas, kas to pavadīja, raksturoja viņas pirmo vizīti: "Tā bija sirsnīga uzņemšana, taču izaicinājumi, kas saistīti ar pagātnes samierināšanu, paliek," viņa stāstīja. Kopā ar ģimeni viņa novietoja piemiņas zīmes Glockenbachviertel, lai pieminētu 11 savas ģimenes upurus, kuri bija daļa no vairāk nekā 5000 Minhenes ebreju, kuri neizdzīvoja holokaustā. Ābrahams Šindlers 1943. gadā tika deportēts uz Terēzenštates geto un tur noslepkavots kopā ar savu māsu Minu un daudziem citiem radiniekiem.

Piemiņas zīme Minhenē

Minhenes pilsēta ir ar Atgādinājuma zīme uzsāka vērtīgu iniciatīvu, kas ļauj radiniekiem cienīgi godināt nogalināto radinieku vārdus un likteņus. Uz šīm piemiņas zīmēm var pieteikties cilvēki, kuri Minhenē dzīvoja laikā no 1933. gada 30. janvāra līdz 1945. gada 8. maijam un zaudēja dzīvību nacionālsociālistu vajāšanu dēļ. Pieteikumi tiek izskatīti individuāli, lai pieminētu nacistu varas upurus.

Pilsētā jau ir vairāk nekā 250 piemiņas plāksnes un stēlas, kas piemin vajātos un nogalinātos cilvēkus. Piemiņas zīmes nav tikai pagātnes veltījums; tie nodrošina arī dziedināšanas veidu. Mirjama Olesa ir pārliecināta, ka ar šo iniciatīvu pilsēta iemieso modernu rančo, kurā apvienota piemiņas kultūra un cilvēcība.

Piemiņas nozīme

Minhenes ebreju kopienas prezidente Šarlote Knobloha piemiņas pasākumā uzsvēra šo piemiņas zīmju nozīmi. Tie kalpo ne tikai, lai atcerētos netaisnību, bet arī parādītu, ka upuru piemiņa paliek aktīva un dzīva. Šī atzinība par dzīvībām, kas tika zaudētas kara šausmās un nacistu režīma zvērībās, bija jūtama arī aizkustinošajos vārdos tajā pašā piemiņas pasākumā, kurā daži vietējie iedzīvotāji piedalījās ar digitālās apraides palīdzību no Izraēlas.

Līdzīgu pieredzi piedzīvoja arī cits dalībnieks Bernards Frīders, kurš arī ir Minhenes ebreju pēctecis. Kamēr arī viņš saskārās ar negatīvu skatījumu uz Vāciju, draudzīgie Minhenes cilvēki viņam parādīja pretējo. "Tas ir iespaidīgi, ko dara pilsēta," viņš sacīja pēc piemiņas plākšņu apmeklējuma. Viņa iespaids, tāpat kā daudzu citu dalībnieku iespaids, parāda atmiņas spēku apvienot cilvēkus un kalpot par dziedināšanas līdzekli.

Holokausta piemiņa un upuru likteņi joprojām ir īpaši aktuāli laikā, kad pašreizējie konflikti, piemēram, Izraēlas un Irānas karš, atsauc atmiņā vēl vienu sāpīgu vēstures posmu. Bojāgājušo pēcteči kārtējo reizi pierādījuši, cik svarīgi ir neaizmirst pagātnes notikumus un ar cieņu un cieņu pieminēt bojāgājušo.