Emocionālā piemiņa Minhenē: Nacistu upuru izlidošana

Emocionālā piemiņa Minhenē: Nacistu upuru izlidošana

Buttermelcherstraße 14, 80331 München, Deutschland - 2025. gada 19. jūnijā no nacistu upuriem uz Minheni ceļoja daudzi pēcnācēji, lai kopīgi svinētu viņu pazaudēto ģimenes locekļu emocionālu piemiņu. Viens no dalībniekiem bija Miriam Oles, kurš ļoti īpašā veidā mēģina apstrādāt savu senču pagātni. Viņa ir Ābrahama Šindlera mazmeita, kura liktenis ir priekšzīmīgs daudziem ebreju minhriķiem, kuri tika noslepkavoti holokausta laikā.

Mirjams, kurš šodien dzīvo Ņūdžersijā, bija ceļojis kopā ar savu ģimeni un vairāk nekā 40 radinieku no Izraēlas un ASV. Viņas vecāki bija dzimuši Minhenē, un nacisti nogalināja daudzus viņas radiniekus. Ilgstošais savienojums ar pilsētu un ar tām saistītajām jauktajām sajūtām veidoja viņu pirmo vizīti: "Tas bija silts sveiciens, taču pagātnes apstrāde bija izaicinājumi," viņa ziņoja. Kopā ar savu ģimeni viņa ielika atmiņas zīmes Glockenbachviertel, lai pieminētu 11 viņas ģimenes upuri, kuri bija daļa no vairāk nekā 5000 ebrejiem, kuri neizdzīvoja holokaustu. Ābrahams Šindlers tika deportēts uz Theresienstadt geto 1943. gadā un tur tika noslepkavots kopā ar savu māsu Minu un daudziem citiem radiniekiem.

atmiņas zīmes Minhenē

Minhenes pilsēta ir uzsākusi vērtīgu iniciatīvu ar piemiņas zīmes , kas ļauj radiniekiem godināt nogalināto radinieku nosaukumus un likteni. Šīs atmiņas zīmes var piemērot cilvēkiem, kuri dzīvoja Minhenē no 1933. gada 30. janvāra līdz 1945. gada 8. maijam un zaudēja dzīvību nacionālsociālistu vajāšanas dēļ. Lietojumprogrammas tiek ārstētas individuāli, lai radītu atmiņu par nacistu likuma upuriem.

Pilsētā var atrast jau vairāk nekā 250 plāksnītes un Steles, kas piemin vajātus un noslepkavotus cilvēkus. Atmiņas zīmes nav tikai veltījums pagātnei; Tie arī nodrošina sava veida dziedināšanu. Miriam Oles ir pārliecināts, ka pilsēta iemieso mūsdienīgu fermu ar šo iniciatīvu, kas apvieno atmiņas kultūru un cilvēci.

piemiņas nozīme

Minhenes izraēliešu kultūras kopienas prezidente Šarlote Knobloča uzsvēra šo atmiņas zīmju nozīmi piemiņā. Viņi ne tikai atceras netaisnību, bet arī parādīt, ka upuru atmiņa joprojām ir aktīva un dzīva. Šis dzīves novērtējums, kas tika zaudēts kara šausmu un nacistu režīma nežēlības dēļ, bija pamanāms arī tā paša piemiņas pakalpojuma kustīgajos vārdos, kurā daži tuvplāni brauc ar digitālo pārraidi no Izraēlas.

Citam dalībniekam Bernardam Frīderam, kurš ir arī Ebreju Minhenes pēcnācējs, ir bijusi līdzīga pieredze. Kamēr viņš saskārās arī ar negatīvu skatu uz Vāciju, draudzīgie cilvēki Minhenē parādīja viņam labāku. "Tas ir iespaidīgi, ko pilsēta dara," viņš teica pēc plāksnīšu apmeklējuma. Viņa, tāpat kā daudzu citu dalībnieku iespaids, pierāda atmiņas spēku, kas apvienoja cilvēkus un kalpo kā dziedināšanas līdzeklis.

Holokausta atmiņa un upuru liktenis joprojām ir īpaši būtiska laikā, kad pašreizējie konflikti, piemēram, karš starp Izraēlu un Irānu, izraisa citu sāpīgas stāsta daļas atmiņu. Upuru pēcnācēji atkal ir parādījuši, cik svarīgi nav aizmirst pagātnes notikumus un pieminēt mirušo ar cieņu un cieņu.